6. gada 2022. martā Maskavas un visas Krievijas patriarhs Kirils svinēja dievišķo liturģiju Kristus Pestītāja katedrālē Maskavā. Dievkalpojuma noslēgumā sprediķi teica krievu pareizticīgo baznīcas primāts.[1]
Savā sprediķī jau vairākkārt dzirdētais Kirils aizstāvot un attaisnojot karu kopš pirmās dienas, kad tas sākās, ir skaidrojis, kāpēc "šo pavasari aizēnojuši smagi notikumi, kas saistīti ar politiskās situācijas pasliktināšanos Donbasā".
Viņa skaidrojums, kas ir saskaņots ar pret Rietumiem vērsta retorika lai attaisnotu karu, tas ir šādi:
"Astoņus gadus ir bijuši mēģinājumi iznīcināt to, kas pastāv Donbasā. Un Donbasā valda noraidījums, fundamentāls noraidījums tā sauktajām vērtībām, kuras šodien piedāvā tie, kas pretendē uz pasaules varu. Šodien ir tāds pārbaudījums šīs valdības lojalitātei, sava veida pāreja tai “laimīgajai” pasaulei, pārmērīga patēriņa pasaulei, redzamās “brīvības” pasaulei. Vai jūs zināt, kas ir šis tests? Pārbaudījums ir ļoti vienkāršs un tajā pašā laikā šausmīgs – šī ir geju parāde. Daudziem izvirzītās prasības rīkot geju parādi ir pārbaudījums lojalitātei šai ļoti spēcīgajai pasaulei; un mēs zinām, ka, ja cilvēki vai valstis noraida šīs prasības, tad viņi neienāk tajā pasaulē, viņi kļūst tai sveši.
Viņš piebilst, ka: “Ja cilvēce atzīs, ka grēks nav Dieva likuma pārkāpums, ja cilvēce piekrīt, ka grēks ir viens no cilvēka uzvedības variantiem, tad cilvēka civilizācija ar to beigsies. Un geju parādes ir paredzētas, lai parādītu, ka grēks ir viena no cilvēka uzvedības variācijām.
Tātad karam “ir ne tikai politiska nozīme. Mēs runājam par kaut ko citu un daudz svarīgāku par politiku. Mēs runājam par cilvēka glābšanu, par to, kur nonāks cilvēce, kurā Dieva pusē Pestītājs, kurš nāk pasaulē kā Tiesnesis un Radītājs, pa labi vai pa kreisi... Viss iepriekš minētais liecina, ka esam iesaistījušies cīņā, kurai nav fiziska, bet gan metafiziskā nozīme. "
Un kuru pusi jūs izvēlaties, „šodien ir pārbaudījums mūsu uzticībai Tam Kungam, mūsu spējai apliecināt ticību mūsu Glābējam”.
Un beidzas ar lūgšanu par karavīriem, kas, mūsuprāt, nav Ukrainas armijas “ļaunie spēki”: “Lūgsimies, lai visi tie, kas šodien cīnās, kas izlej asinis, kuri cieš, arī ieiet tajā. Augšāmcelšanās prieks mierā un klusumā.”
Vai tā ir laba diena, lai nomirtu?
Priecīgus krusta karus!
