Kā redzējām mūsu acu priekšā, Putins savus stratēģiskos lēmumus pieņem, izmantojot sagrozītu skatījumu uz vēsturi un cilvēkiem. Viņš domāja, ka ukraiņi, kuriem ir saites ar Krieviju, atzinīgi vērtētu iebrukumu, taču viņš aizmirsa (vai ignorēja), ka šie cilvēki savus draugus un ģimenes nenostādīs augstāk par saistību ar valsti vai to, ko tā pārstāv.
Putinam ir stereotips par rusofīliem un rusofoniem. Viņš domā, ka šie cilvēki, izvēloties Krieviju, nevis rietumus (ES un NATO), noteikti parakstīsies uz Putina apjukušo imperiālismu. Putins tagadni redz kā vēsturi, kā lielus cilvēku un politisko kustību viļņus, kas virzās dažādos virzienos... Bet tagadne vēl nav vēsture. Šobrīd tagadne sastāv no cilvēkiem.
Šie rusofili Ukrainas iekšienē, piemēram, var pat politiski pieskaņoties Putina režīmam. Cilvēki, kurus viņi redz katru dienu, ne visi piekrīt savam politiskajam skatījumam, viņiem ir atšķirīgs skatījums uz pasauli no viņiem, viņi vienkārši vēlas citu projektu savai valstij. Jautājums Ukrainā 2013. gadā, Krievijas-Maidana revolūcijā, nebija “pievienojamies Krievijai vai ne?”, bet gan “pievienojamies rietumiem vai nē?”. Protams, lai būtu daļa no tā sauktajiem “rietumiem”, Ukrainai vajadzēja pamest Krieviju un tās ietekmi, taču man šķiet, ka alternatīva tam bija nevis pievienoties Krievijai, bet gan vairāk vai mazāk turpināt būt neitrālai.
Un tāpēc Putins izveidoja šo dīvaino asociāciju, ka, ja cilvēkiem nepatīk rietumi, viņiem noteikti patīk viņš, tas neko daudz neizsaka par to, ko cilvēki domā, un vairāk par to, ko Putins domā par sevi. Acīmredzot šis paštēls neatbilst realitātei.
Tomēr visdīvainākais stereotips/pieņēmums, ko Putins izmantoja, izteica vienu no savām iespaidīgajām prognozēm (līdz šim tās visas ir iespaidīgi izgāzušās), ir tas, ka eiropieši pārāk baidīsies no “Lielā Krievijas lāča” un mēģinās nomierināt situāciju ar visu, ko viņi var, bēgot no jebkura konflikta, ko var izturēt tikai "cietīgie krievi".
Eiropieši lepojas, viņi ne tikai lepojas ar savu tautību, bet arī ar ko Eiropa pārstāv: demokrātiju, brīvību un pašnoteikšanos. Putins ir pretstats šīm vērtībām. Krievijā visas brīvības tiek saspiestas ar dzelzs dūri, un tāpēc demokrātija ir tukšs vārds, ja ne netīrs vārds, un par pašnoteikšanos... Putins veselas tautas redz kā marionetes; Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna un tā tālāk, tikai bandinieki uz šaha galdiņa krievu autokrātam.
Es teiktu, ka tā ir taisnība, ka cilvēki Eiropā nav tik pieķērušies savai tautībai, vismaz salīdzinājumā ar pagātni. Bet, ja ir kāda lieta, ko eiropieši novērtē, ir demokrātija un ar to saistītā brīvība, Eiropa nebūs neviena marionete. Eiropieši nekad vairs nepakļausies diktatora vēlmēm un nepakļausies tām. Eiropa cīnīsies par to, ko tā pārstāv, neatkarīgi no cenas.
XX gadsimtā Eiropas demokrātijas ienaidnieki bija fašisms un komunisms. XXI gadsimtā ienaidnieki ir autokrātija un autoritārais/totalitārais kapitālisms.
Tāpat Putins stipri pārvērtēja savu pozīciju attiecībā pret Eiropu. Pirmkārt, Krievija salīdzinājumā ar Eiropu ir piliens jūrā. Krievijas IKP ir salīdzināms ar Spāniju, kas ir ceturtā lielākā ekonomija ES, bet vēl svarīgāk ir tas, ka Putins aizmirst, ka viņa dārgajai dabasgāzei pēc 10-20 gadiem Eiropai nebūs nekādas vērtības.
Jā, ja progress atjaunojamo energoresursu (vēja, saules u.c.) jomā saglabās līdzšinējos tempus, nepaies ilgs laiks, līdz galvenais enerģijas avots Eiropā būs atjaunojamā enerģija. Tas notiks, pateicoties lielam ieguldījumam šāda veida tehnoloģijās pēdējo desmitgažu laikā.
Kāpēc gan eiropiešiem būtu jābaidās pazaudēt lietu, kurai pēc 10 gadiem būs puse no pašreizējās vērtības? Kāpēc mums būtu jāatdod savas pamatvērtības un uzskati lietas labā, ko mēs kopā galu galā pārspētu?
Un tikai, lai parādītu, cik Putins patiesībā ir mazs un kā Eiropa un eiropieši nebaidās, Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka militārais budžets tiks palielināts līdz 2% no valsts ekonomiskās produkcijas. 100 miljardi eiro Vācijas aizsardzības budžetam. Atgādināšu, ka tas ir pielīdzināms Krievijas aizsardzības budžetam, un ES ir vēl 26 valstis, kas gatavas parādīt Putinam savu vietu...
