Pāvests Francisks lūdza par mieru Ukrainā ceremonijā, kurā tika aplūkots pareģojums par mieru un Krieviju, kas aizsākās vairāk nekā gadsimtu senā pagātnē, kopš 1917. gadā Portugālē, Fatimā, trīs zemnieku bērniem paredzētās Jaunavas Marijas vīzijas.
Lūgšanu nozīme bija jāpaskaidro tiem, kas nav pazīstami ar katoļu vēsturi.
Pāvests 25. martā iesvētīja Krieviju un Ukrainu Marijas Bezvainīgajai Sirdij ar lūgšanu, lūdzot mieru pasaulē, Katoļu ziņu aģentūra ziņots.
Nožēlas dievkalpojuma noslēgumā Svētā Pētera bazilikā Francisks veica šo aktu, sakot: “Dieva Māte un mūsu Māte, Tavai Bezvainīgajai Sirdij mēs svinīgi uzticam un iesvētām sevi, Baznīcu un visu cilvēci, īpaši Krieviju un Ukrainu. .
“Pieņemiet šo darbību, ko mēs veicam ar pārliecību un mīlestību. Piešķiriet, ka karš var beigties un miers izplatīties visā pasaulē.
Francisks aicināja bīskapus, priesterus un parastos ticīgos visā pasaulē pievienoties iesvētīšanas lūgšanā, kas sākās ar pāvesta ieiešanu Svētā Pētera bazilikā aptuveni 3,500 cilvēku priekšā. Associated Press ziņots.
"ATBRĪVO MŪS NO KARA"
"Atbrīvojiet mūs no kara, pasargājiet mūsu pasauli no kodolieroču draudiem," lūdza pāvests.
Tas beidzās ar to, ka Francisks viens pats sēdēja Madonas statujas priekšā.
Tur viņš svinīgi lūdza piedošanu, ka cilvēce ir “aizmirsusi mācības, kas gūtas no pagājušā gadsimta traģēdijām, to miljonu upurēšanas, kas krita divos pasaules karos”.
Savā homīlijā Francisks sacīja, ka iesvētīšana "nav maģiska formula, bet gan garīgs akts".
"Tā ir pilnīga uzticēšanās no bērniem, kuri šī nežēlīgā un bezjēdzīgā kara laikā, kas apdraud mūsu pasauli, vēršas pie savas mātes, atmetot visas bailes un sāpes viņas sirdī un atstājot sevi viņai." viņš teica.
Kopš Krievija 24. februārī iebruka savā kaimiņvalstī ar to, ko tā dēvē par "īpašu militāru operāciju", pāvests ir netieši kritizējis Maskavu, ziņo Reuters.
Viņš ir asi nosodījis to, ko viņš nodēvējis par "nepamatotu agresiju" un nosodījis "zvērības", taču viņš nebija pieminējis Krieviju vārdā.
Viņš 25. martā lietoja vārdus Krievija un krievi, lai gan kā daļu no lūgšanas un homīlijas.
AIZMIRSTĀS NODARBĪBAS
"Mēs esam aizmirsuši mācību, kas gūta no pagājušā gadsimta traģēdijām, to miljonu upuriem, kas krita divos pasaules karos... mēs esam noslēgušies nacionālistu interesēs," Francisks teica lūgšanā, kuras oficiālais nosaukums bija "An Act of Konsekrācija Marijas Bezvainīgajai Sirdij.
Arhibīskaps Visvaldas Kulbokas, Vatikāna sūtnis, kurš palika Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma pagājušajā mēnesī, pirms dievkalpojuma sacīja, ka viņš nolasīs lūgšanu no improvizēta altāra kādā virtuvē vēstniecības galvaspilsētā Kijevā drošā telpā.
Portugāles pilsētā Fatimā pāvesta vēstnieks kardināls Konrāds Krajevskis, tuvs pāvesta palīgs, nolasīja to pašu lūgšanu netālu no vietas, kur Marija 1917. gadā esot atkārtoti parādījusies pie trim ganu bērniem.
Fatimas stāsts datēts ar 1917. gadu, kad saskaņā ar tradīciju brāļi un māsas Fransisko un Žasinta Marto un māsīca Lūcija teica, ka Jaunava Marija viņiem parādījās sešas reizes un atklāja trīs noslēpumus. AP ziņoja Nikola Vinfīlda.
Pirmie divi aprakstīja apokaliptisku elles tēlu, paredzēja Pirmā pasaules kara beigas un Otrā pasaules kara sākšanos, kā arī padomju komunisma uzplaukumu un krišanu.
Saikne ar Fatimu ir būtiska, lai izprastu piektdienas iesvētīšanas reliģisko un politisko nozīmi, ziņo Reuters.
Baznīca saka, ka 13. gada 1917. jūlija parādībā Marija lūdza, lai Krievija tiktu iesvētīta viņai, pretējā gadījumā tā “izplatīs viņas kļūdas visā pasaulē, izraisot karus un Baznīcas vajāšanas” un ka “tiks iznīcinātas dažādas tautas”. .
Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un aukstā kara starp Rietumiem un Padomju Savienību laikā “Fatimas vēstījums” kļuva par antikomunisma pulcēšanās punktu kristietībā.
Līdzīgus pasaules iesvētīšanas aktus bijušie pāvesti veica 1942., 1952., 1964., 1981., 1982. un 1984. gadā.
27. martā pāvests Francisks savā iknedēļas eņģeļa uzrunā sacīja, ka “nežēlīgais un bezjēdzīgais” karš Ukrainā, kas norisinās jau otro mēnesi, ir visas cilvēces sakāve. Kā ziņo Vatican News.
Pāvests nāca klajā ar vēl vienu spēcīgu aicinājumu izbeigt “barbarisko un zaimojošo” kara darbību, brīdinot, ka “karš posta ne tikai tagadni, bet arī sabiedrības nākotni”.
Hee norādīja uz statistiku, kas liecina, ka puse no visiem ukraiņu bērniem tagad ir pārvietoti, un pāvests sacīja, ka tieši to nozīmē sagraut nākotni, "izraisot dramatiskas traumas mūsu mazāko un nevainīgāko cilvēku dzīvēs".
