Reliģijas vai ticības brīvība Ziemeļkorejā noteikti nav "garlaicīgs" jautājums, pat ja tas varētu būt nomākts. Eiropas Parlamenta deputāts Berts Jans Ruisens, eksperts šajā jomā, ir piekritis intervēt The European Times.
The European Times: Ruisena kungs, 30. martā jūs Eiropas Parlamentā organizējāt konferenci par reliģijas brīvību Ziemeļkorejā. Kāpēc tagad tāds pasākums?
Mēs esam sazinājušies ar Londonā bāzēto NVO Korea Future 2021. gada rudenī un mūsu sarunu laikā apspriedām Korea Future jauno ziņojumu par reliģijas brīvību Ziemeļkorejā. Tika izvirzīta ideja pievērst šim ziņojumam plašākas sabiedrības uzmanību Briselē, izmantojot konferenci Eiropas Parlamentā 2022. gada martā. Reliģijas brīvības situācijai KTDR kopš gadiem nav pievērsta liela uzmanība, tāpēc jaunais ziņojums mums bija laba iespēja vēlreiz iekļaut šo jautājumu darba kārtībā.
The European Times7. aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par cilvēktiesību situāciju, tostarp par reliģisko minoritāšu vajāšanu. Kāpēc kristieši tiek uzskatīti par “valsts ienaidniekiem” un kādas ir šādas bēdīgi slavenās etiķetes sekas?
Ziņojumā teikts, ka KTDR Valsts drošības ministrija aktīvi vāc informāciju par sajustajiem draudiem Ziemeļkorejas politiskajai sistēmai, koncentrējoties uz vietējiem draudiem, tostarp kristiešiem. Kimu dinastijas politikas bargais pamats ir pilnīga pakļaušanās “dievišķajam” Kimam Čeninam (kā arī viņa nelaiķim tēvam un nelaiķim vectēvam) un beznosacījumu slavināšana. Kristieši paklausa Debesu ķēniņam un nevēlas būt iesaistīti zemes ateistu vadoņa dievišķajā slavināšanā. Tāpēc viņi tiek apsūdzēti politiskās sistēmas graušanā un tās eksistenciālā apdraudējumā. Varas iestādes vajāja reliģiskos ticīgos ar dažādām apsūdzībām, tostarp par reliģisko praksi, reliģiskām darbībām Ķīnā, tādu reliģisku priekšmetu kā Bībeles glabāšanu, kontaktēšanos ar reliģiskām personām, dievkalpojumu apmeklēšanu un dalīšanos reliģiskās pārliecībās. Tiek ziņots, ka kristieši un citi reliģiskie piekritēji cieta no patvaļīgas novērošanas, pratināšanas, aresta, aizturēšanas un ieslodzījuma, ģimenes locekļu sodīšanas, spīdzināšanas, seksuālas vardarbības, piespiedu darba un nāvessoda. Lai iegūtu plašāku informāciju, es vēlētos atsaukties uz iepriekš minēto ziņojumu.
Jautājums: Kādas ir galvenās reliģiskās vajāšanas pazīmes, kas tika uzsvērtas rezolūcijā?
Rezolūcijā norādīts, ka KTDR režīms sistemātiski vēršas pret reliģiskajām pārliecībām un minoritātēm, tostarp pret šamanismu, Korejas budismu, katolicismu, čeondoismu un protestantismu. Šādas sistemātiskas mērķēšanas piemēri ietver nāvessodu dažiem ne-ārzemju katoļu priesteriem un protestantu vadītājiem, kuri neatteicās no savas ticības, un tika iztīrīti kā “amerikāņu spiegi”. Rezolūcijā ir arī atsauce uz dziesmu dziesma sistēma (nācijas uzraudzības/drošības sistēma), saskaņā ar kuru reliģiskie praktizētāji pieder pie “naidīgās” klases un tiek uzskatīti par valsts ienaidniekiem, kuri ir pelnījuši “diskrimināciju, sodu, izolāciju un pat nāvessodu”. Tekstā minēts, ka nevalstisko organizāciju (NVO) dokumentācija liecina, ka šamanisma un kristietības piekritēji ir īpaši neaizsargāti pret vajāšanu. Tajā arī uzsvērts, ka ir saņemti ziņojumi par stingrām represijām pret personām, kas iesaistītas sabiedriskās un privātās reliģiskās darbībās, tostarp par patvaļīgu brīvības atņemšanu, spīdzināšanu, piespiedu darbu un nāvessodu izpildi, un ka kwanliso (politisko cietumu nometnes) turpina darboties, jo tās ir būtiskas iedzīvotāju kontrolei un apspiešanai.
Rezolūcija nosoda stingros pārvietošanās, vārda, informācijas, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības ierobežojumus, kā arī diskrimināciju, kuras pamatā ir dziesmu dziesma sistēma, kas klasificē cilvēkus pēc valsts noteiktās sociālās šķiras un dzimšanas, kā arī ietver politisko uzskatu un reliģijas apsvērumus. Parlaments ir ļoti nobažījies par sistemātiskajiem reliģijas un ticības brīvības pārkāpumiem, kas ietekmē šamanismu un kristietību, kā arī citas reliģijas Ziemeļkorejā. Tā nosoda patvaļīgus arestus, ilgstošu aizturēšanu, spīdzināšanu, sliktu izturēšanos, seksuālu vardarbību pret reliģioziem cilvēkiem un nogalināšanu un mudina KTDR iestādes pārtraukt jebkādu vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm un piešķirt tām tiesības uz reliģijas un ticības brīvību, tiesības apvienoties un tiesības uz vārda brīvību. Tā arī uzsver nepieciešamību saukt pie atbildības šo vardarbīgo aktu vaininiekus, tostarp Tautas sociālā nodrošinājuma ministriju un Valsts drošības ministriju, kas ir nozīmīgas reliģisko kopienu vajāšanā;
Jautājums: Phenjana noliedza, ka to ir skārusi COVID. Kas ir zināms par pandēmijas ietekmi Ziemeļkorejā?
Ņemot vērā valsts slēgto raksturu, ir maz zināms par Covid-19 faktisko izplatību KTDR, valdībai noliedzot vīrusa klātbūtni valstī. Tomēr KTDR ir izmantojusi COVID-19 pandēmiju, lai vēl vairāk izolētu valsti no ārpasaules, izraisot saasinātus iesakņojušos cilvēktiesību pārkāpumus un negatīvu ietekmi uz tās iedzīvotāju veselību. KTDR ir slēgusi savas robežas visām ārējām robežšķērsošanas vietām, lai izvairītos no Covid-19 izplatības, un nav izplatījusi Covid-19 vakcīnas saviem iedzīvotājiem.
Jautājums: Kas būtu jādara, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju Ziemeļkorejā?
22. gada 2022. martā ES saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu noteica līdzekļu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu divām personām un vienai vienībai KTDR. Zīmīgi, ka valstī, kurā tiek ziņots par tik daudziem cilvēktiesību pārkāpumiem, tik maz cilvēku tiek sodīti. Tas, iespējams, daļēji ir saistīts ar valsts slēgto raksturu ar ierobežotu piekļuvi ārvalstu organizācijām vai bez tās. Ir svarīgi saukt pie atbildības visus smagus cilvēktiesību pārkāpumu vainīgos par saviem darbiem, tostarp sankcijām, lai turpinātu centienus vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā par situāciju KTDR. Pirms tas var notikt, ir ļoti svarīgi savākt pierādījumus un dokumentus par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ANO īpašais referents Ziemeļkorejas jautājumos, humānās palīdzības organizācijas un pilsoniskā sabiedrība varētu piekļūt valstij. Rezolūcija arī mudina ES un dalībvalstis izstrādāt stratēģiju, kas papildinātu ES sankciju režīmu un ņemtu vērā politiskā dialoga atsākšanu ar Ziemeļkoreju (apturēts kopš 2015. gada), kad būs pienācis laiks, lai integrētu cilvēktiesības. , denuklearizācijas un miera iniciatīvas saistībā ar KTDR.
