Viņu iepazīstināja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča gada pārskats 2021 Parlamentārajai asamblejai Asamblejas pavasara sesijas laikā aprīļa beigās. Komisāre uzsvēra, ka tendences, kas grauj cilvēktiesību aizsardzību, ir turpinājušās arī 2021. gadā.
Tēmas, uz kurām attiecas ziņojums atšķiras no plašsaziņas līdzekļu brīvības un žurnālistu drošības līdz migrantu aizsardzībai, no miermīlīgas pulcēšanās brīvības līdz sieviešu un meiteņu, personu ar invaliditāti, cilvēktiesību aizstāvju un bērnu tiesībām, kā arī pārejas tiesiskuma*, tiesībām uz veselību un rasisms.
"Šīs tendences nav jaunas," Dunjas Mijatovičas kundze atzīmēja. "Īpaši satraucošs ir daudzu cilvēktiesību principu atkāpšanās mērogs un plaši izplatītā likuma varas graušana, kas ir cilvēktiesību aizsardzības priekšnosacījums."
Savā runā uz Parlamentārā asambleja Eiropas Padomes sanāksmē komisārs īpaši pievērsās Ukrainas kara sekām. "Pēdējās 61 kara dienas laikā Ukraina ir bijusi vieta, kur notikuši smagi cilvēktiesību pārkāpumi pret civiliedzīvotājiem. Ukrainas pilsētās un ciemos brutāli nogalināto civiliedzīvotāju nedzīvu ķermeņu attēli ir atstājuši mūs visus bez vārdiem,” sacīja Dunja Mijatoviča.
Viņa piebilda: "Tie sniedz spocīgu ilustrāciju šokējošiem ziņojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, piemēram, nāvessodu izpildi, nolaupīšanu, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un uzbrukumiem civilajām infrastruktūrām, kas izdarīti Ukrainas apgabalos, kas iepriekš tika pakļauti Krievijas karaspēka kontrole. Uz daudziem no šiem pārkāpumiem, tostarp tiem, kas atklāti Bučā, Borodjankā, Trostjaņecā, Kramatorskā un Mariupolē, es reaģēju publiski.
“Šis karš un tā radītā kliedzošā nevērība pret cilvēka dzīvību ir jāpārtrauc. Ir jāpieliek visas pūles, lai novērstu turpmākas zvērības. Briesmīgie akti, kas pastrādāti pret civiliedzīvotājiem, var būt kara noziegumi, un tie nedrīkst palikt nesodīti. Tie visi ir jādokumentē un rūpīgi jāizmeklē, un to vainīgie ir jānoskaidro un jāsauc pie atbildības,” norādīja Dunja Mijatoviča.
Viņa pauda cerību, ka Eiropas dalībvalstis turpinās atbalstīt Ukrainas tiesu sistēmu, kā arī Starptautisko Krimināltiesu, lai tās varētu nodrošināt taisnīgumu un kompensācijas upuriem.
Viņa arī aicināja dalībvalstu valdības un parlamentus pastiprināt centienus koordinēt un palielināt atbalstu reaģēšanai uz to cilvēku humanitārajām un cilvēktiesību vajadzībām, kuri bēg no kara Ukrainā vidējā un ilgtermiņa perspektīvā.
Cilvēktiesību komisāre tomēr arī atzīmēja, ka, lai gan pēdējās nedēļās viņas darba uzmanības centrā bijusi kara ietekme uz to cilvēku cilvēktiesībām, kuri bēg no Ukrainas, un tiem, kas palikuši valstī, viņa ir arī turpinājusi brīdināt dalībvalstis. par citiem aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.
Dažās valstīs ir apdraudēta vārda un līdzdalības brīvība
Viņa īpaši norādīja uz pieaugošo spiedienu uz vārda brīvību un sabiedrības līdzdalību Eiropas dalībvalstīs. Daudzas valdības ir kļuvušas arvien neiecietīgākas pret publiskām domstarpību demonstrācijām. Saskaroties ar protestu skaita palielināšanos, vairāku valstu varas iestādes ir veikušas juridiskus un citus pasākumus, kas ierobežo cilvēku tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un līdz ar to arī spēju publiski un kopā ar citiem paust savus uzskatus, tostarp politiskos.
Viņa arī novēroja satraucošu pasliktināšanos dažu cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu drošībā un arvien vairāk ierobežojošo vidi, kas ietekmē viņu spēju strādāt daudzās vietās Eiropā. Viņiem draud dažādas represijas, tostarp tiesas vajāšana, kriminālvajāšana, nelikumīga brīvības atņemšana, ļaunprātīgas pārbaudes un novērošana, nomelnošanas kampaņas, draudi un iebiedēšana. Viņa uzsvēra, ka tiesību aktiem vārda brīvība ir jāaizsargā, nevis jāiedragā.
Parlamenta deputātu atbildība
Uzrunājot Asamblejas parlamentāriešus un viņu pienākumus, Dunja Mijatoviča norādīja: “Parlamentāriešu centrālo lomu mūsu dalībvalstu demokrātisko institūciju atbalstīšanā nevar pārvērtēt. Jūsu iesaistīšanās cilvēktiesību jomā var radīt konkrētas pārmaiņas daudzu cilvēku dzīvē. Jūsu rīcība un jūsu vārdi šajā ziņā ir spēcīgi instrumenti.
Viņa gan arī norādīja, ka parlamentāriešu rīcībai un vārdiem “var būt arī negatīvas sekas. Pārāk bieži esmu dzirdējis, ka politiķi gan valdībās, gan parlamentos izmanto savas pozīcijas, lai veicinātu rasistisku, antisemītisku, homofobisku, naidīgo vai citādi nedemokrātisku ideju. Vēl satraucošāk ir tas, ka dažās valstīs ievērojami politiķi un sabiedriskie darbinieki kurina nacionālisma liesmas un apzināti sēj naida sēklas.
Tāpēc viņa uzsvēra, ka "tā vietā, lai ietu šo ceļu, politiķiem Eiropā ir jāuzņemas atbildība un jārāda piemērs savā publiskajā diskursā un rīcībā, lai veicinātu mieru, stabilitāti, dialogu un sapratni. Tā vietā, lai mudinātu un izplatītu šķeļ propagandu, politiķiem būtu jācenšas uzlabot starpetniskās attiecības un nodrošināt ikviena tiesību vienlīdzīgu aizsardzību Balkānos, Ukrainā un citur Eiropā.
Garīgās veselības pakalpojumu reforma
Komisāru 2021. gada darbības pārskatā ir atzīmēts iespaidīgs un garš darbību saraksts. Tie ietver komisāra intensīvo darbu saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām.
Ziņojumā teikts, ka viņa īpaši koncentrējās uz personu ar psihosociāliem traucējumiem tiesībām, izklāstot savu viedokli par ļoti nepieciešamo garīgās veselības pakalpojumu reformu šim jautājumam veltītajā cilvēktiesību komentārā, ko viņa publicēja 7. gada 2021. aprīlī.
Komentārā par pandēmijas postošo ietekmi, kas ir atklājusi un saasinājusi garīgās veselības pakalpojumu nepilnības visā Eiropā, komisāre norādīja uz dažādiem veidiem, kā šie pakalpojumi turpina izraisīt daudzus cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši, ja tie ir koncentrēti slēgtas psihiatriskās slimnīcas un kur tās paļauties uz piespiešanu.
Ziņojumā arī norādīts, ka komisārs vairākkārt izteicās pret institūcijām un piespiešanu psihiatrijā, piemēram, Parlamentārās asamblejas Sociālo lietu, veselības un ilgtspējīgas attīstības komitejas rīkotajā uzklausīšanā. personu ar invaliditāti deinstitucionalizācija 16. gada 2021. martā un organizācijas Mental Health Europe organizētajā pasākumā par sabiedrības garīgās veselības pakalpojumu nākotnes veidošanu, pamatojoties uz cilvēktiesībām, 11. gada 2021. maijā. Viņa arī piedalījās atklāšanas pasākumā, ko organizēja Pasaules Veselības organizācija, lai sniegtu jaunas vadlīnijas par kopienas garīgo veselību. veselības aprūpes pakalpojumus 10. gada 2021. jūnijā un sniedza video vēstījumu Pasaules garīgās veselības samita atklāšanas plenārsēdē, kas tika organizēta Parīzē, Francijā, 5. gada 2021. oktobrī.
Viņa uzsvēra, ka personām, kuras saskaras ar garīgās veselības problēmām, ir jābūt pieejamiem uz atveseļošanos vērstiem kopienas garīgās veselības pakalpojumiem, kas tiek sniegti, pamatojoties uz brīvu un informētu piekrišanu un kas veicina sociālo iekļaušanu un piedāvā virkni uz tiesībām balstītas ārstēšanas un psihosociālā atbalsta iespējas.
* Pārejas taisnīgums ir pieeja sistemātiskiem vai masīviem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas gan nodrošina kompensāciju upuriem, gan rada vai uzlabo iespējas pārveidot politisko sistēmu, konfliktus un citus apstākļus, kas varētu būt bijuši pārkāpuma pamatā.
ziņojums
