Jauns pētījums, kas tika prezentēts Eiropas Psihiatru asociācijas kongresā 2024, kas šonedēļ notika Budapeštā, atklāj ievērojamu garīgās veselības problēmu pieaugumu Ukrainas kara dēļ pārvietoto bērnu un pusaudžu vidū. Pētījums, ko veica Ukrainas Veselības ministrijas Tiesu psihiatrijas institūts, izceļ ilgstošas vardarbības un pārvietošanas postošo ietekmi uz jauniešu garīgo labklājību.
Saskaņā ar UNICEF neseno ziņojumu par “Pasaules bērnu stāvoklis — 2021”, pašreizējā COVID pandēmija tiek uzskatīta par garīgās veselības aisberga galu jauniešiem visā pasaulē. Karš Ukrainā rada postošas garīgās sekas bērniem visā Eiropā. Papildus tiem, kas atrodas tieši konflikta zonā, pastāvīgais plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums izplata bailes un satraukumu, izraisot plašas bažas un izmisumu. Kara un militārās agresijas pieredze var ilgstoši un pastāvīgi ietekmēt bērnu fizisko un garīgo veselību, radot tālejošas un ilgtermiņa sekas viņu attīstībai.
Šīs sekas var izraisīt dažādas problēmas, piemēram, nepietiekama veselības aprūpe, nepietiekams uzturs, infekcijas slimības un ģimenes ciešanas, kas var būtiski ietekmēt garīgo veselību.
Pētījumā tika pārbaudīti 785 pusaudži, kas pārvietoti no kara plosītajiem Ukrainas reģioniem. Pētnieki novēroja ievērojamu dažādu garīgās veselības stāvokļu izplatības pieaugumu 6 līdz 12 mēnešu laikā pēc pārvietošanas.
Šis pētījums sniedz svarīgu informāciju par garīgās veselības stāvokli Ukrainas bērnu populācijā 2022.-2023.gadā. Apmēram vienai trešdaļai bērnu ir problēmas, kas saistītas ar trauksmi, traumatisku stresu un dažādu citu garīgās veselības problēmu attīstību.
Galvenie šo garīgās veselības problēmu riska faktori ir jaunāks vecums, vairs nav saistītu attiecību, mazāk pozitīvas bērnības pieredzes ģimenes kontekstā un nopietni dzīves traucējumi Krievijas agresijas dēļ.
"Šie atklājumi rada satraucošu priekšstatu par kara ilgstošo ietekmi uz jauno ukraiņu garīgo veselību. Viņi uzsver, ka ir steidzami jāpalielina piekļuve garīgās veselības pakalpojumiem kara skartajiem bērniem un pusaudžiem gan Ukrainā, gan uzņēmējvalstīs,” skaidro profesors Gērts Doms, Eiropas Psihiatru asociācijas prezidents.
