Padomes prezidentūra un Eiropas Parlaments panāca politisku vienošanos par direktīvu par kritiski svarīgu vienību noturību.
Tagad turpināsies darbs tehniskā līmenī, lai pabeigtu pagaidu vienošanos par pilnu juridisko tekstu. Pirms oficiālās pieņemšanas procedūras šis nolīgums ir jāapstiprina Padomei un Eiropas Parlamentam.
Šīs direktīvas mērķis ir samazināt kritisko vienību ievainojamības un stiprināt fizisko noturību. Tās ir struktūras, kas sniedz svarīgus pakalpojumus, no kuriem ir atkarīga ES pilsoņu iztika un iekšējā tirgus pareiza darbība. Viņiem jāspēj sagatavoties dabas katastrofām, terorisma draudiem, veselības ārkārtas situācijām vai hibrīduzbrukumiem, tikt galā ar tiem, aizsargāties pret tiem, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem.
Teksts, par kuru šodien vienojās, attiecas uz kritiskām struktūrām vairākās nozarēs, piemēram, enerģētikas, transporta, veselības, dzeramā ūdens, notekūdeņu un kosmosa jomā. Uz centrālajām valsts pārvaldēm attieksies arī daži direktīvas projekta noteikumi.
Dalībvalstīm būs jāizstrādā valsts stratēģija, lai uzlabotu kritiski svarīgu vienību noturību, jāveic riska novērtējums vismaz reizi četros gados un jānosaka kritiskās struktūras, kas sniedz būtiskus pakalpojumus. Kritiskajām vienībām būs jāidentificē attiecīgie riski, kas var būtiski traucēt būtisku pakalpojumu sniegšanu, jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu to noturību, un jāziņo par traucējošiem incidentiem kompetentajām iestādēm.
Direktīvas priekšlikumā ir arī paredzēti noteikumi īpaši Eiropas nozīmes kritisko vienību identificēšanai. Kritiska vienība tiek uzskatīta par īpaši nozīmīgu Eiropas mērogā, ja tā sniedz būtisku pakalpojumu sešām vai vairāk dalībvalstīm. Šādā gadījumā dalībvalstis var lūgt Komisiju organizēt padomdevēju misiju, vai arī tā pati var ierosināt, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, novērtēt pasākumus, ko attiecīgā struktūra ir ieviesusi, lai izpildītu saistības, kas saistītas ar direktīvu.
fons
Eiropas Komisija 2020. gada decembrī iesniedza priekšlikumu direktīvai par kritisko vienību noturību. Pēc pieņemšanas ierosinātā direktīva aizstās pašreizējo direktīvu par Eiropas kritiskās infrastruktūras noteikšanu un noteikšanu, kas pieņemta 2008. gadā.
2019. gadā veiktajā šīs direktīvas novērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība atjaunināt un turpināt stiprināt spēkā esošos noteikumus, ņemot vērā jaunās problēmas, ar kurām saskaras ES, piemēram, digitālās ekonomikas pieaugumu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un terorisma draudus. Pašreizējā Covid-19 pandēmija ir īpaši parādījusi, cik kritiskās infrastruktūras un sabiedrības var būt pakļautas pandēmijai, un augsto savstarpējās atkarības līmeni starp ES dalībvalstīm, kā arī visā pasaulē.
Kopā ar ierosināto direktīvu par kritiskām vienībām Komisija iesniedza arī priekšlikumu direktīvai par pasākumiem augsta kopēja kiberdrošības līmeņa nodrošināšanai visā ES (NIS 2), kuras mērķis ir reaģēt uz tām pašām bažām par kiberdimensionalitāti. Padome un Parlaments panāca vienošanos par šo priekšlikumu 2022. gada maijā.
2020. gada septembrī Komisija iesniedza priekšlikumu Digitālās darbības noturības likumam (DORA), kas stiprinās finanšu vienību, piemēram, banku, apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu sabiedrību, IT drošību. Tā mērķis ir nodrošināt finanšu sektora darbību Eiropa spēj uzturēt elastīgas darbības smagu darbības traucējumu gadījumā. Padome un Parlaments panāca vienošanos par šo priekšlikumu 2022. gada maijā.
Dalībvalstīm būs jānodrošina visu trīs tiesību aktu saskaņota īstenošana.
