Šodien Briselē notikušajā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē ministri vienojās par secinājumu kopumu ilgtspējīgas akvakultūras turpmākai attīstībai ES.
Ministri atzinīgi novērtēja stratēģiskās pamatnostādnes vairāk ilgtspējīgu, noturīgu un konkurētspējīgu ES akvakultūru laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam ierosināja Eiropas Komisija. Viņi arī uzsvēra, cik svarīgi ir dot atbilstošu augsta prioritāte uz sektoru. Padome pauda atbalstu jaunu saldūdens un jūras akvakultūras metožu izstrāde ar zema ietekme uz vidi un uzsvēra nepieciešamību nodrošināt barojošu, veselīgu un drošu pārtiku un samazināt ES lielo atkarību no importa zivsaimniecības un akvakultūras produktu jomā, tādējādi veicinot nodrošinātību ar pārtiku.
Šodien mums izdevās vienoties par galveno virzienu turpmākai akvakultūras attīstībai ES. Tā ir strauji augoša un arī daudzveidīga nozare, kas ražo gan jūras, gan saldūdens sugas. Es patiesi ticu, ka akvakultūrai ir svarīga loma mūsu nodrošinātības ar pārtiku stiprināšanā, kā arī mūsu mērķu sasniegšanā, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā, no laukuma līdz galdam un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā. Galveno izaicinājumu un draudu izcelšana var mums palīdzēt palielināt ES akvakultūras nozares konkurētspēju un noturību.
Zdeneks Nekula, Čehijas lauksaimniecības ministrs
Šajā kontekstā ministri norādīja uz nepieciešamību intensīva sadarbība starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai īstenotu akvakultūras vadlīnijas, kā arī nepieciešamību vienmēr ņemt vērā katra akvakultūras sistēmas veida īpatnības, gan jūras, gan saldūdens. Ministri arī atzīmēja nepieciešamību izlietoto ūdeni utilizēt saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un to, ka nevar pilnībā izvairīties no noteikta daudzuma barības vielu emisijas ūdenī. Viņi aicināja Komisiju uzlabot saskaņotību starp ilgtspējīgas akvakultūras nozares mērķi ES un ES vides tiesību aktiem.
Ministri arī ar bažām atzīmēja augošās plēsēju populācijas, jo īpaši aizsargājamām sugām, piemēram, jūraskraukļiem un ūdriem, kas ir kļuvuši par nopietnu izaicinājumu akvakultūras operatoriem, radot ievērojamus zaudējumus daudziem uzņēmumiem. Tāpēc viņi mudināja Komisiju noteikt efektīvus un iedarbīgus ES mēroga pārvaldības pasākumi lai novērstu un samazinātu šo plēsēju nodarīto kaitējumu. Viņi arī uzsvēra, cik svarīgi ir slimību vadība, kurā galvenā loma ir dzīvnieku labturībai un pētniecībai.
Visbeidzot, ministri paziņoja, ka turpmākie pasākumi ES akvakultūras ekoloģiskās darbības uzlabošanai ietver: bioloģiskās akvakultūras izaugsme, kā paredzēts Stratēģijā “No lauku sētas līdz galdam” un Rīcības plānā bioloģiskās ražošanas attīstībai. Tāpēc viņi aicināja Komisiju apsvērt iespēju ierosināt grozījums regulā par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, kas šobrīd atļauj vēžveidīgos un zivju audzēšanu sertificēt kā bioloģisku tikai ar ļoti stingriem nosacījumiem. Dažas saldūdens, jūras un citas akvakultūras sistēmas panāk augstākus ekoloģiskos raksturlielumus, taču tādi ir pašlaik nav ES līmeņa shēmas ilgtspējīgu produktu marķēšanai vai sertificēšanai un nav izvirzīti nekādi nosacījumi, kas dotu priekšroku šiem akvakultūras veidiem. Tāpēc ministri aicināja Komisiju ierosināt pārredzamas ES sistēmas izveide ražotāju atzīšanai un apbalvošanai par akvakultūras apsaimniekošanu, kas ir videi draudzīga vai nodrošina papildu ekosistēmas pakalpojumus, motivēt ražotājus un nodrošināt šo darbību ilgtermiņa atbalsta shēmu. Viņi arī ieteica palielināt patērētāju informētību par visiem akvakultūras priekšrocībām.
Padomes secinājumi par ES jaunajām akvakultūras stratēģiskajām pamatnostādnēm
Deputāti atbalsta kara seku mazināšanu ES zivsaimniecībā un akvakultūrā
