Lai palielinātu ES energoapgādes drošību, Padome šodien pieņēma regulu par a brīvprātīga gāzes pieprasījuma samazināšana šoziem par 15%.. Regulā ir paredzēta iespēja Padomei izsludināt “Savienības brīdinājumu” par piegādes drošību, un tādā gadījumā gāzes pieprasījuma samazināšana kļūtu obligāta.
Gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķis ir veikt uzkrājumus šai ziemai, lai sagatavotos iespējamiem gāzes piegādes traucējumiem no Krievijas, kas nepārtraukti izmanto enerģijas avotus kā ieroci.
Dalībvalstis vienojās samazināt savu pieprasījumu pēc gāzes par 15 % salīdzinājumā ar vidējo patēriņu pēdējo piecu gadu laikā, no 1. gada 2022. augusta līdz 31. gada 2023. martam, ar pašu izvēlētiem pasākumiem.
Tā kā visas dalībvalstis darīs visu iespējamo, lai panāktu samazinājumu, Padome precizēja dažus izņēmumus un iespējas piemērot daļēju vai dažos gadījumos pilnīgu atkāpi no obligātā samazināšanas mērķa, lai atspoguļotu dalībvalstu konkrēto situāciju un nodrošinātu, ka gāzes samazinājumi efektīvi palielina piegādes drošību ES.
Padome vienojās, ka dalībvalstis, kas nav savienotas ar citu dalībvalstu gāzes tīkliem, ir atbrīvotas no obligātajiem gāzes samazinājumiem, jo tās nevarētu atbrīvot ievērojamus gāzes apjomus citu dalībvalstu labā. Dalībvalstis, kuru elektrotīkli nav sinhronizēti ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu un elektroenerģijas ražošanai ir vairāk atkarīgi no gāzes, arī tiks atbrīvotas, ja tie tiks desinhronizēti no trešās valsts tīkla, lai izvairītos no elektroenerģijas piegādes krīzes riska.
Dalībvalstis var ierobežot savu samazinājuma mērķi, lai pielāgotu savus pieprasījuma samazināšanas pienākumus, ja tām ir ierobežoti starpsavienojumi ar citām dalībvalstīm, un tās var pierādīt, ka to eksporta jaudas un vietējā SDG infrastruktūra tiek izmantota, lai pilnībā novirzītu gāzi uz citām dalībvalstīm.
Dalībvalstis var arī ierobežot savu samazinājuma mērķi, ja tās ir pārsniegušas savus gāzes krātuves piepildīšanas mērķus, ja tās ir ļoti atkarīgas no gāzes kā izejvielas kritiskām nozarēm vai var izmantot citu aprēķina metodi, ja to gāzes patēriņš ir palielinājies par vismaz 8 %. pagājušajā gadā, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju.
Dalībvalstis vienojās stiprināt Padomes lomu “Savienības trauksmes” izsaukšanā. Brīdinājums tiktu aktivizēts ar Padomes īstenošanas lēmumu, kas pieņemts pēc Komisijas priekšlikuma. Komisija iesniedz priekšlikumu par “Savienības brīdinājuma” ierosināšanu gadījumā, ja pastāv būtisks nopietna gāzes deficīta vai ārkārtīgi liela gāzes pieprasījuma risks, vai ja piecas vai vairākas dalībvalstis, kas izsludinājušas trauksmi valsts līmenī, pieprasa Komisijai dari tā.
Izvēloties pieprasījuma samazināšanas pasākumus, dalībvalstis vienojās par prioritāti noteikt pasākumus, kas neskar aizsargātus patērētājus, piemēram, mājsaimniecības un sabiedrības funkcionēšanai būtiskus pakalpojumus, piemēram, kritiskās struktūras, veselības aprūpi un aizsardzību. Iespējamie pasākumi ietver gāzes patēriņa samazināšanu elektroenerģijas nozarē, pasākumus degvielas maiņas veicināšanai rūpniecībā, valsts mēroga izpratnes veicināšanas kampaņas, mērķtiecīgus pienākumus samazināt apkures un dzesēšanas pasākumus un uz tirgu balstītus pasākumus, piemēram, izsoles starp uzņēmumiem.
Dalībvalstis atjauninās savus valsts ārkārtas rīcības plānus, kuros izklāstīti pieprasījuma samazināšanas pasākumi, ko tās plāno, un regulāri ziņos Komisijai par savu plānu virzību.
Regula tika oficiāli pieņemta, izmantojot rakstisku procedūru. Pieņemšana notika pēc politiskās vienošanās, ko ministri panāca enerģētikas ārkārtas padomē 26. jūlijā. Regula tagad tiks publicēta Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā nākamajā dienā.
Regula ir ārkārtējs un ārkārtējs pasākums, kas paredzēts uz ierobežotu laiku. To piemēros vienu gadu, un Komisija līdz 2023. gada maijam veiks pārskatīšanu, lai apsvērtu tā pagarināšanu, ņemot vērā vispārējo ES gāzes piegādes situāciju.
fons
ES saskaras ar potenciālu piegādes drošības krīzi ar ievērojami samazinātām gāzes piegādēm no Krievijas un nopietnu pilnīgas apturēšanas risku, kam dalībvalstīm ir nekavējoties jāsagatavojas koordinētā veidā un solidaritātes garā. Lai gan ne visas dalībvalstis pašlaik saskaras ar ievērojamu piegādes drošības risku, nopietni traucējumi atsevišķās dalībvalstīs noteikti ietekmēs ES ekonomiku kopumā.
Tas papildina esošās ES iniciatīvas un tiesību aktus, kas nodrošina, ka iedzīvotāji var gūt labumu no drošas gāzes piegādes un ka klienti ir aizsargāti pret lieliem piegādes traucējumiem, jo īpaši Regula (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošību.
Šī regula seko citām iniciatīvām, kas jau tiek īstenotas, lai uzlabotu ES noturību un gāzes piegādes drošību, tostarp gāzes uzglabāšanas regulai, ES enerģētikas platformas izveidei kopīgiem iepirkumiem un REPowerEU plānā uzskaitītajām iniciatīvām.
