Jaunā kopējā lauksaimniecības politika ir būtiska, lai nodrošinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotni, kā arī sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus.
Šodien to apstiprināja Eiropas Komisija pirmā KLP stratēģisko plānu pakete septiņām valstīm: Dānijai, Somijai, Francijai, Īrijai, Polijai, Portugālei un Spānijai. Tas ir nozīmīgs solis jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanai 1. gada 2023. janvārī. Jaunā KLP ir izstrādāts, lai veidotu pāreju uz ilgtspējīgu, noturīgu un modernu Eiropas lauksaimniecības nozari. Reformētās politikas ietvaros finansējums tiks taisnīgāk sadalīts mazajām un vidējām ģimenes saimniecībām, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem. Turklāt lauksaimnieki tiks atbalstīti jaunu inovāciju ieviešanā, sākot no precīzās lauksaimniecības līdz agroekoloģiskām ražošanas metodēm. Atbalstot konkrētas darbības šajās un citās jomās, jaunā KLP var būt stūrakmens nodrošinātībai ar pārtiku un lauksaimniecības kopienām Eiropas Savienībā.
Jaunā KLP ietver efektīvāku un iedarbīgāku darba veidu. ES valstis ieviesīs nacionālo KLP Stratēģiskā plānss, apvienojot finansējumu ienākumu atbalstam, lauku attīstībai un tirgus pasākumiem. Izstrādājot savu KLP stratēģisko plānu, katra dalībvalsts izvēlējās no plaša ES līmeņa intervences pasākumu klāsta, pielāgojot tos savām īpašajām vajadzībām un vietējiem apstākļiem. Komisija ir izvērtējusi, vai katrs plāns ir vērsts uz desmit galvenie KLP mērķi, kas skar kopīgus vides, sociālos un ekonomiskos izaicinājumus. Tādējādi plāni būs saskaņā ar ES tiesību aktiem, un tiem vajadzētu veicināt ES klimata un vides mērķu sasniegšanu, tostarp attiecībā uz dzīvnieku labturību, kā noteikts Komisijas dokumentā. Saimniecība līdz dakšai un Bioloģiskā daudzveidība stratēģijas.
KLP gūs labumu no 270 miljardu eiro finansējuma laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam. Šodien apstiprinātie septiņi plāni veido vairāk nekā 120 miljardu eiro budžetu, tostarp vairāk nekā 34 miljardus eiro, kas paredzēti tikai vides un klimata mērķus un ekoshēmas. Šo summu var izmantot, lai veicinātu, piemēram, augsnei labvēlīgu praksi un uzlabotu ūdens apsaimniekošanu un zālāju kvalitāti. KLP var veicināt arī apmežošanu, ugunsgrēku novēršanu, mežu atjaunošanu un pielāgošanu. Lauksaimnieki, kas piedalās ekoshēmās, var saņemt atlīdzību, cita starpā, par pesticīdu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu un augsnes erozijas ierobežošanu. No 86% līdz 97% no valstī izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiks apstrādāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Ievērojams finansējums atbalstīs arī bioloģiskās ražošanas attīstību, lielākā daļa valstu tiecas dubultot vai pat trīskāršot savas lauksaimniecības platības. Apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi, piemēram, kalnos vai piekrastē, turpinās saņemt īpašu finansējumu lauksaimniecības darbības uzturēšanai.
Saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un notiekošo preču kāpumu Komisija aicināja dalībvalstis izmantot visas iespējas savos KLP stratēģiskajos plānos, stiprināt savas lauksaimniecības nozares noturību, lai veicinātu nodrošinātību ar pārtiku. Tas ietver atkarības samazināšanu no sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem un atjaunojamās enerģijas ražošanas palielināšanu, nekaitējot pārtikas ražošanai, kā arī ilgtspējīgu ražošanas metožu veicināšanu.
Paaudžu atjaunošana ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko nākamajos gados saskarsies Eiropas lauksaimniecība. Lauksaimniecības nozarei ir būtiski saglabāt konkurētspēju un palielināt lauku apvidu pievilcību. Īpašs atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem ir pamanāms katrā apstiprinātajā plānā ar vairāk nekā 3 miljardiem eiro, kas tieši sasniegs jaunos lauksaimniekus septiņās valstīs. Lauku attīstības fondi atbalstīs tūkstošiem darbavietu un vietējo uzņēmumu lauku apvidos, vienlaikus uzlabojot piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, piemēram, platjoslas pakalpojumiem. Saskaņā ar ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem, lauku iedzīvotāju vajadzības tiks apmierinātas arī ar citiem ES instrumentiem, piemēram, Atjaunošanas un noturības mehānisms (RRF) vai Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondi (ESIF).
Pēc pirmo 7 KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas Eiropas Komisija joprojām ir pilnībā apņēmusies ātri apstiprināt atlikušo 21 plānu, ņemot vērā reakciju kvalitāti un savlaicīgumu pēc Komisijas novērojumiem.
fons
Eiropas Komisija iesniedza savu priekšlikumu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma 2018. gadā, ieviešot a jauns darba veids modernizēt un vienkāršot ES lauksaimniecības politiku. Pēc plašām sarunām starp Eiropas Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju tika panākta vienošanās un tika oficiāli pieņemta jaunā KLP 2 2021.
Abu likumdevēju noteiktais termiņš, kurā dalībvalstīm jāiesniedz savs KLP stratēģiskais plāns, bija 1. gada 2022. janvāris. Pēc plānu saņemšanas Komisija līdz 25. gada 2022. maijam nosūtīja visām dalībvalstīm novērojumu vēstules. Tās tika publicētas Europa tīmekļa vietne kopā ar visu dalībvalstu reakciju saskaņā ar pārredzamības principu. Pēc tam atsākās strukturēts dialogs starp Komisijas dienestiem un valsts iestādēm, lai atrisinātu atlikušās problēmas un pabeigtu pārskatītos KLP plānus. Lai katrs plāns tiktu apstiprināts, tam ir jābūt pilnīgam un saderīgam ar tiesību aktiem, kā arī pietiekami vērienīgam, lai sasniegtu KLP mērķus un ES vides un klimata saistības.
