Vācu zinātnieks un izgudrotājs Rūdolfs Dīzels 23. gada 1893. februārī patentēja slaveno dzinēju, kas nes viņa vārdu.
Pirmo funkcionējošo dzinēju dīzelis izgatavoja Augsburgas inženiertehniskajā rūpnīcā (kopš 1904. gada MAN) 1897. gadā. Dzinēja jauda bija 20 ZS. c. pie 172 apgr./min, efektivitāte 26.2% pie svara 5 tonnas.
Sākumā mūsdienās pazīstamais "dīzeļdzinējs" faktiski tika darbināts ar augu eļļām, galvenokārt zemesriekstu eļļu.
1. gada 1898. janvārī tika dibināta dīzeļdzinēju ražošanas rūpnīca.
Dzinējs tiek ātri pielietots kuģos, lokomotīvēs, spēkstacijās, naftas urbumos. Pirmais kuģis ar dīzeļdzinēju tika uzbūvēts 1903. gadā.
1908. gadā tika izgatavots pirmais mazais dzinējs lokomotīvēm un kravas automašīnām. 1936. gadā pirmo reizi sērijveidā tika nodota vieglā automašīna ar dīzeļdzinēju (Mercedes-Benz-260D).
29. gada 1913. septembrī Rūdolfs Dīzelis ar tvaikoni “Dresden” devās ceļā no Beļģijas Anversas ostas uz Angliju, taču mistiski pazuda. Pēc desmit dienām zvejnieki atrada viņa ķermeni.
Pasaule zaudē nenoliedzamu ģēniju!
Dīzeļdegviela ir vispopulārākais piedziņas līdzeklis automašīnām, rūpnieciskajām mašīnām, lauksaimniecības tehnikai, kuģiem, un tā modernizācija turpinās arī trešajā gadsimtā.