9.-10.martā Kirovohradas apgabala (reģions) reģionālās padomes vadītājs Sergijs Šulga apmeklēja Eiropas institūcijas Briselē, lai veicinātu izpratni par sava reģiona nākotni ES un globālajā kontekstā. Kirovohradas apgabals ir reģions Ukrainas vidienē, kurā pirms kara dzīvoja aptuveni miljons iedzīvotāju.
Tikai ierobežots skaits vietējo ukraiņu ir nolēmuši pamest šo augsti lauksaimniecības reģionu, jo iedzīvotāji galvenokārt dzīvo no zemes, bet līdz ar karu, kas plosījās Donbasā, aptuveni 100,000 XNUMX pārvietoto personu ir pēkšņi mainījuši un palielinājuši vietējo demogrāfiju.
Human Rights Without Frontiers tikās ar Sergiju Šulgu un intervēja viņu.
HRWF: Krievija ir iebrukusi daļā Ukrainas un nodarījusi lielus postījumus. Vai tas tika ietekmēts arī jūsu reģionā?
S. Šulga: Kopš 2022. gada februāra Krievija ir veikusi vairāk nekā 20 raķešu uzbrukumus Kirovohradas apgabalam. Pagājušajā naktī atkal notika trieciens infrastruktūrai. Bet mēs esam stipri. Un mēs ticam uzvarai. Tātad pēc tam mēs atjaunosim savu ekonomiku.
HRWF: Kāpēc jūs ieradāties Briselē un ar ko tikāties?
S. Šulga: Līdz šim neviens Ukrainas reģions nav uzņēmies iniciatīvu nosūtīt savus augstākos pārstāvjus uz Briseli, lai tie sazinātos ar ES reģionu pārstāvniecībām un apzinātu iespējamos rekonstrukcijas partnerus.
Es tikos un runāju ar Lukasu Mandelu, Eiropas Parlamenta deputātu no Austrijas. Viņš ir uzticams Ukrainas atbalstītājs. Viņš vairākas reizes apmeklēja mūsu valsti. Viņš zina mūsu realitāti un ļoti atbalsta jebkuru iniciatīvu, kas var būt noderīga Ukrainai.
Mums Ukrainā ir svarīgi izveidot konkrētas solidaritātes partnerības ne tikai ar reģioniem, bet arī ar Eiropas Savienības organizācijām. Foto, Kropivnickis: Oleksandr Maiorov
Man bija tikšanās ar Eiropas Reģionu asamblejas ģenerālsekretāru Kristianu Spara kungu, lai pārrunātu kādu kopīgu sadarbību reģionālajā jaunatnes padomē, kur Kirovohradas apgabals ir deleģējis divus pārstāvjus. Viens no viņiem nesen kļuvis par Garīgās veselības komitejas vadītāju.
Es runāju arī ar Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa ģenerālsekretāru Matjē Mori. Viņš ir galvenā persona mūsu tīkla turpmākajā attīstībā starp Kirovohradas reģionu un Kirovohradas reģionu EU reģionos, jo viņš tika ievēlēts 2022. gada oktobrī uz piecu gadu termiņu.
Tā kā Zviedrija pašlaik tur ES prezidentūra līdz 30. jūnijam es apspriedos ar Dienvidzviedrijas biroja vadītāju, kas pārstāv piecus reģionus, lai plānotu potenciālās partnerības. Man bija arī sarunas ar Lejasaustrijas reģiona vadītāju, Karintijas zemes pārstāvniecības vadītāju, kā arī divu Slovākijas reģionu – Bratislavas reģiona un Trnavas reģiona – pārstāvjiem. Mērķis ir ieviest dažādas sadarbības formas ar mūsu reģionu.
HRWF: Kādas ir jūsu pašreizējās vajadzības?
S. Šulga: Mūsu reģiona ekonomikai ir masveidā agrārs raksturs. Deviņdesmit pieci procenti no mūsu reģiona ienākumiem nāk no mūsu lauksaimnieciskās darbības. Mūsu reģionā ir apstrādājami 2 miljoni hektāru bagātu zemju. Viņus drīzāk saudzēja karš, jo Krievijas apšaude galvenokārt bija vērsta pret enerģētikas infrastruktūru un mājokļiem: bez sprādzieniem, bez mīnām un bez atmīnēšanas nepieciešamības, bez caurumiem, bez tanku līķiem, bez toksiskiem produktiem vai piesārņojuma mūsu laukos.
Pagājušajā gadā caur Mikolajevas, Hersonas un Odesas ostām eksportējām četrus miljonus tonnu graudu, kukurūzas, cukurbiešu un saulespuķu sēklas, galvenokārt uz Tuvajiem Austrumiem un Āfriku. Mēs visi zinām, cik sarežģītas bija sarunas, lai pārtrauktu Krievijas blokādi mūsu ostām un cik trausla joprojām ir šī vienošanās ar Krieviju. Briselei bija jāzina, ka Kirovohradas reģions palīdz pabarot pasauli ar savām bagātajām zemēm. Tas arī ir iemesls, kāpēc man vajadzēja ierasties Briselē. Ukrainai ir jāatgūst Krievijas okupētās teritorijas, īpaši gar jūru.
HRWF: Kāds būs jūsu mērķis, kad atgriezīsities savā apgabalā?
S. Šulga: Vēlos maijā sarīkot konferenci Briselē, lai sniegtu iespēju Kirovohradas apgabalam prezentēt sevi Eiropas Savienībā. Es informēju par šo projektu Ukrainas misijas ES vadītāju Vsevolodu Čencova kungu un jau uzaicināju viņu. Tā būs daļa no procesa, kas pavērs ceļu mūsu dalībai ES. Mums vajag un mīlam ES, bet ES arī ar savām milzīgajām investīcijām parāda, ka tai ir vajadzīga Ukraina un tā mīl Ukraina.