1957. gada Romas dibināšanas līgums pilnvaroja Eiropas Komisiju kā Līguma uzraudzītāju uzsākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm par to Līgumā noteikto saistību pārkāpumu. Tā arī noteica, ka gadījumos, kad Tiesa konstatē pienākumu neizpildi, atbildīgajai dalībvalstij ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu Tiesas spriedumu.
Iespējams, optimisma dēļ, kas apņēma vēsturiskā līguma vienošanos, parakstītāji neparedzēja vajadzību pēc turpmākiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumus. Pieredze liecināja, ka šāds optimisms ir kļūdains un ka faktiski bija nepieciešami papildu pasākumi. Tādējādi Māstrihtas līgumā tika ieviests jauns noteikums, kas ļautu Komisijai uzsākt izpildes lietas par agrāku pārkāpumu nolēmumu neīstenošanu un Tiesai piemērot finansiālas sankcijas dalībvalstīm, ja tā uzskatīja, ka Komisija ir pierādījusi savu. lietu.
Šie pasākumi, jo īpaši tad, ja tie tiek veikti vienlaikus, būtu piemēroti, lai novērstu ES tiesību aktu pārkāpumus. Noteikumos nebija paredzēts, ka Komisijai būs jāatgriežas pirmajā posmā un jāuzsāk jauna pārkāpuma procedūra par otrā posma izpildes nolēmuma neīstenošanu. Tomēr tas ir tieši tas, kas noticis ilgstošas svešvalodu pasniedzēju (Lettori) diskriminācijas gadījumā Itālijas universitātēs, un visas ar to saistītās cilvēku izmaksas.
Apstākļi, kas ir izraisījuši šo anomālo situāciju, tika aprakstīti iepriekšējos rakstos The European Times. Īsi sakot, 2006. gadā Komisija uzvarēja izpildes lietā C-119 / 04, ko tā bija vērsusies pret Itāliju par a 2001. gada pārkāpuma nolēmums Eiropas Kopienu Tiesas Savukārt sākotnējā pārkāpuma lieta tika ierosināta par 2. panta neīstenošanu Allué Tiesas nolēmumi, no kuriem pirmais datēts ar 1989. gadu.
Lielajā lietā C-119/04 Komisija bija aicinājusi uzlikt dienas naudas sodu 309,750 XNUMX eiro apmērā Itālijai par tās pastāvīgo diskrimināciju pret Lettori. Itālija pēdējā brīdī ieviesa 2004. gada likumu, ar kuru Lettori piešķir karjeras rekonstrukciju no pirmās nodarbinātības datuma, atsaucoties uz nepilna laika pētnieka parametru vai labākiem parametriem. Uzskatot, ka likuma noteikumi, ja tie tiek pareizi īstenoti, varētu novērst diskrimināciju, Tiesa atteicās no ieteiktajiem naudas sodiem.
Pēc sarakstes ar Komisiju tūlīt pēc 2006. gada nolēmuma Itālija apliecināja Komisijai, ka 2004. gada likuma noteikumi tiek pilnībā piemēroti un tiks piemēroti arī turpmāk. Pamatojoties uz šīm “stingrajām garantijām”, tad nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs. Vladimirs Špidla, paziņoja a 2007. gada preses relīze ka Komisija beidz pārkāpuma lietu pret Itāliju.
Šo “stingro garantiju” vērtību pierādīja vēlāks Komisijas lēmums uzsākt izmēģinājuma procedūru (mehānisms, kas ieviests, lai draudzīgi atrisinātu strīdus ar dalībvalstīm un novērstu pārkāpuma procedūru uzsākšanu) pret Itāliju 2011. gadā. Tāpat kā turpmākajos desmit gados, diplomātiskā procedūra acīmredzami nesasniedza savu mērķi, Komisija 2021. gada septembrī uzsāka pilnīgu pārkāpuma procedūru pret Itāliju par 2006. gada izpildes nolēmuma neīstenošanu.
Ja 2007. gadā sniegtās garantijas par atbilstību 2006. gada Tiesas spriedumam bija pretrunā lojālas sadarbības pienākumam, kas dalībvalstīm uzlikts to darījumos ar Komisiju, tad Itālijas rīcība pašreizējās pārkāpuma procedūras laikā, lai īstenotu šis lēmums ir tikpat tāds. Savā 2021. gada septembrī presei Paziņojot par pārkāpuma procedūras sākšanu, Komisija Itālijai deva divus mēnešus laika, lai veiktu pasākumus, lai izpildītu Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada nolēmumu. Lai gan Itālijai tika piešķirts ievērojams papildu labvēlības periods, tā neveica atbilstošus pasākumus. Pārejot uz argumentēta atzinuma posmu 2022. gada janvārī, Komisija savā otrajā presei punktā, brīdināja Itāliju, ka tai tagad ir 2 mēneši, lai samaksātu Lettori pienākošos norēķinus, lai izvairītos no iespējamās lietas nodošanas Eiropas Kopienu Tiesai.
Četrus mēnešus pēc viņu demonstrēšana pagājušā gada decembrī Lettori atkal pulcējās pie universitāšu ministres Annas Marijas Bernīni birojiem, lai protestētu pret to, ka argumentētajā atzinumā prasītie izlīgumi nav veikti. Ministra biroji atrodas Tibras kreisajā krastā, un tie atrodas nelielas pastaigas attālumā no labajā krastā esošās Campidoglio. Kā FLC CGIL, Itālijas lielākā arodbiedrība, īpaši atzīmēja savā nesenajā ziņojumā atklāta vēstule ministram Bernini, šī ir vieta, kur tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi tika nostiprinātas kā vēsturiskā Romas līguma noteikums.
Novietojot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi Eiropas pilsoņu vispārējo tiesību kontekstā, Komisija norāda, ka tiesības “iespējams, ir vissvarīgākās tiesības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un būtisks Eiropas pilsonības elements”. Pie universitāšu ministra biroja ceturtdien klātesoša hipotētiska Komisijas amatpersona būtu novērojusi Lettori pulcēšanos no visām ES dalībvalstīm, protestējot, ka šīs tiesības viņiem tiek liegtas. Šo Letttori izplatītās faktu lapas būtu informējušas ierēdni par to, kā diskriminācija turpinās, neskatoties uz četriem skaidriem Tiesas nolēmumiem par atalgojumu saskaņā ar judikatūru, kas sākas no sākuma. Alluē spriedums Līdz ar to neviens no Lettori, kas piedalījās protestā, nekad nav strādājis saskaņā ar ārstēšanas nosacījumu paritāti, kam saskaņā ar Līgumu vajadzētu būt automātiskiem.
Pārkāpumu procedūrās sūdzību iesniedzēji, lai gan tehniski nav procesā iesaistītie, var sniegt ieguldījumu Komisijas lietas materiālos un iebildumos. Sūdzības iesniedzējs Asso.CEL.L, “La Sapienza” no Romas strādājošo asociācijas, ar Itālijas lielākās arodbiedrības FLC CGIL palīdzību veica 2006. gada izpildes nolēmuma saņēmēju, viņu darba stāža un skaitīšanu visā valstī. nepilna laika pētnieka parametri vai labāks karjeras rekonstrukcijai atbilstošs parametrs. Izmantojot šo datu banku, efektīva organizācija varētu veikt norēķinus Lettori dažu nedēļu laikā.
Pārkāpumu procedūrās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju ir konfidenciāla. Līdz ar to Lettori nezina, kā Itālija ierosina reaģēt uz Komisijas ultimātu samaksāt norēķinus, kas pienākas saskaņā ar 2006. gada likumu. Vietējo universitāšu administrāciju sniegtā informācija liecina, ka Itālijas varas iestādes mēģinās novērtēt norēķinus, pamatojoties uz pretrunīgi vērtēto 2011. gada Gelmini likumu.
Gelmini likums, kas pieņemts piecus gadus pēc Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma, paredz interpretēt šo pašu nolēmumu. Papildus nekaunībai likumdošanas procesā, lai interpretētu Eiropas Savienības augstākās institūcijas nolēmumu, Gelmini nolēmuma interpretācija ir pretrunā ar Itālijas vietējo tiesu nolēmumiem laika posmā no Tiesas sprieduma pasludināšanas līdz pasludināšanas datumam. paša Gelmini pieņemšana. Lai gan ar šiem vietējās tiesas nolēmumiem Lettori prasītājiem tika piešķirta nepārtraukta karjeras atjaunošana no pirmās nodarbinātības datuma, Gelmini likums ierobežo rekonstrukciju līdz gadiem pirms 1995. gada – šis ierobežojums Tiesas spriedumā nekur nav noteikts. Vēl viens acīmredzams likuma trūkums ir tas, ka tā nosacījumi nevar aritmētiski paredzēt iespējamos labvēlīgākos 2006. gada nolēmuma parametrus.
Ja Itālija ierosinās piemērot Gelmini likuma noteikumus, tas varētu būt katalizators, kas liktu Komisijai nodot lietu izskatīšanai Tiesā. Reakcija uz šo izredzēm bija pretrunīga starp protestētājiem ārpus ministra Bernīni birojiem. Lai gan daži Lettori atzinīgi vērtētu iespējamo Tiesas interpretāciju par to, kā Gelmini bija interpretējis Tiesas 2006. gada nolēmumu, citi norādīja uz faktu, ka tas pagarinās pārkāpuma procedūru vēl par diviem gadiem.
Kurts Rolins, bijušais Romas “La Sapienza” universitātes pasniedzējs, ir Asso.CEL.L pensionēto Lettori pārstāvis. Runājot ārpus ministra Bernīni biroja, viņš sacīja:
“Komisija uzskata, ka vienāda attieksme ir vissvarīgākās tiesības saskaņā ar Līgumu. Tomēr, kā liecina ieraksti, Itālija šīs tiesības Lettori ir liegusi gadu desmitiem. Eiropas pilsoņu interesēs ir jāmaina esošā institucionālā kārtība, lai nepiekāpīgās dalībvalstis nevarētu neierobežotu laiku ignorēt Līgumā noteiktās tiesības.
