Reliģijas brīvība ir cilvēka pamattiesības, un, lai gan Eiropas Savienība (ES) ir pazīstama ar saviem centieniem veicināt šo brīvību starptautiskā mērogā, dažas tās dalībvalstis joprojām cīnās ar diskriminējošu politiku, kas ietekmē reliģisko minoritāšu grupas. Mollija Blūma, ASV Starptautiskās reliģijas brīvības komisijas (USCIRF) pētniece, iedziļinās šajā aktuālajā jautājumā, atklājot ierobežojošos likumus un praksi ES, kas kavē reliģisko minoritāšu tiesības un veicina sabiedrības diskrimināciju.
Šeit es izpētīšu dažus ievērojamus šīs politikas piemērus, tostarp ierobežojumus attiecībā uz reliģisko apģērbu, rituālu kaušanu un “pretsektu” informācijas izplatīšanu, par ko USCIRF ir nobažījies. Blūma ziņojumā aplūkoti zaimošanas un naida runas likumi, vienlaikus skarot arī politiku, kas nesamērīgi ietekmē musulmaņu un ebreju kopienas. Lai labāk izprastu situāciju, izpētīsim šos jautājumus sīkāk. (TĀLĀK SAITE UZ PILNU PĀRSKATU).
Reliģiskā apģērba ierobežojumi
USCIRF atklāja incidentus un politiku, kas vērsta pret musulmaņu sievietēm dažādās ES dalībvalstīs, reliģisko galvassegu ierobežojumus, piemēram, islāma hidžabu, ebreju jarmulku un Sikhu turbāns, kas saglabājas vēl šodien 2023. gadā. Kā norādīts ziņojumā, šādiem noteikumiem ir nesamērīga ietekme uz musulmaņu sievietēm, saglabājot uzskatu, ka lakata nēsāšana ir pretrunā ar Eiropas vērtībām un veicinot sociālo asimilāciju.
Jaunākie notikumi Francijā, Nīderlandē un Beļģijā uzsver pieaugošos reliģiskā apģērba ierobežojumus, kritizē ziņojumu. Piemēram, Francija mēģināja paplašināt reliģisko galvassegu aizliegumus publiskās vietās, savukārt Nīderlande un Beļģija arī noteica ierobežojumus sejas segumiem. Šie pasākumi veicina atsvešinātības un diskriminācijas sajūtu starp reliģiskajām minoritātēm, ietekmējot viņu ikdienas dzīvi.
Rituālās kaušanas ierobežojumi
Saskaņā ar ziņojumu dzīvnieku tiesību aktīvisti un politiķi vairākās ES valstīs iestājas par rituālu vai reliģiskā kaušana, kas tieši ietekmē ebreju un musulmaņu kopienas. Šie ierobežojumi kavē reliģisko uztura praksi un liek cilvēkiem atteikties no dziļi iesakņojušās reliģiskās pārliecības. Piemēram, Beļģijas Flandrijas un Valonijas reģionos rituāla kaušana bez iepriekšējas apdullināšanas ir aizliegta, savukārt Grieķijas augstākā tiesa nolēma nepieļaut rituālu kaušanu bez anestēzijas. Somija bija lieciniece pozitīvai attīstībai par labu rituālajai kaušanas praksei, atzīstot reliģisko brīvību aizsardzības nozīmi.
“Pretsektas” ierobežojumi
Blūma savā ziņojumā USCIRF hou parāda, ka noteiktas ES valdības ir izplatījušas kaitīgu informāciju par konkrētām reliģiskām grupām, apzīmējot tās kā "sektas" vai "kultus". Francijas valdības iesaistīšanās ar jau diskreditētas organizācijas, piemēram, FECRIS, izmantojot valsts aģentūru MIVILUDES (kas, daži teiktu, ir FECRIS “cukura tētis”), ir izraisījis plašsaziņas līdzekļu reakcijas, kas negatīvi ietekmē personas, kas saistītas ar reliģiskām organizācijām. Daudzas reizes šo reliģiju tiesības pilnībā atzīst ASV un pat daudzas Eiropas valstis un pat Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Francijā nesenie likumi ir devuši varas iestādēm tiesības izmantot īpašus paņēmienus, lai izmeklētu tā dēvētās "sektas" un sodītu tos, kas tiek uzskatīti par vainīgiem pirms taisnīgas tiesas. Tāpat daži Vācijas reģioni (proti, Bavārija) pieprasīt personām parakstīt paziņojumus, kas noliedz piederību Baznīcai Scientology (250. gadā ir noslēgti vairāk nekā 2023 valdības līgumu ar šo diskriminējošo klauzulu), kā rezultātā tika uzsākta nomelnošanas kampaņa pret Scientologists, kuriem joprojām ir jāaizstāv savas tiesības. Interesanti, ka no visām Eiropas vai pat pasaules valstīm Vācija pieprasa cilvēkiem deklarēt, vai viņi pieder noteiktai reliģijai vai nē (šajā gadījumā tikai Scientology).
Zaimošanas likumi
Vārda brīvības likumu ievērošana Zaimošana vairākās Eiropas valstīs joprojām rada bažas. Lai gan dažas valstis ir atcēlušas šādus likumus, publicē USCIRF ziņojums, citi ir pastiprinājuši noteikumus pret zaimošanu. Piemēri tam ir Polijas nesenie mēģinājumi paplašināt savu likumu par zaimošanu un apsūdzības par zaimošanu Itālijā. Šādi likumi ir pretrunā vārda brīvības principam un rada vēsu ietekmi uz personām, kas pauž reliģisko pārliecību, jo īpaši, ja tie tiek uzskatīti par pretrunīgiem vai aizvainojošiem.
Likumi par naida runu
Līdzsvara panākšana Kaut arī naida runas apkarošana ir ļoti svarīga, tiesību akti par naida runu var būt pārāk plaši un pārkāpt tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību un vārda brīvību. Daudzās ES dalībvalstīs ir likumi, kas nosaka sodu par naida runu, bieži vien par krimināli sodāmu runāšanu, kas nemudina uz vardarbību.
Bažas rodas gadījumos, kad indivīdi ir vērsti uz miermīlīgu reliģiskās pārliecības dalīšanu, kā tas ir liecināts Somijas parlamenta deputāta un evaņģēliski luteriskās bīskapa gadījumā, kuriem tiek izvirzītas apsūdzības par naida runu par reliģiskās pārliecības paušanu saistībā ar LGBTQ+ jautājumiem.
Citi likumi un politikas
Ietekme uz musulmaņiem un ebrejiem ES valstis ir ieviesušas dažādu politiku, lai cīnītos pret terorismu un ekstrēmismu, izraisot neparedzētas sekas reliģiskajām minoritātēm. Piemēram, Francijas separātisma likuma mērķis ir īstenot “franču vērtības”, bet tā noteikumi ietver darbības, kas nav saistītas ar terorismu. Dānijas “paralēlo sabiedrību” likums ietekmē musulmaņu kopienas, savukārt centieni regulēt apgraizīšanas un holokausta kropļošanas politiku ietekmē ebreju kopienas attiecīgi Skandināvijas valstīs un Polijā.
Centieni apkarot reliģisko diskrimināciju: ES ir paņēmusi soļi cīņai antisemītismu un pret musulmaņu naidu, ieceļot koordinatorus un mudinot pieņemt IHRA antisemītisma definīciju. Tomēr šie naida veidi turpina pieaugt, un ES ir jāpastiprina pasākumi, lai novērstu citus visā Eiropā sastopamās reliģiskās diskriminācijas veidus.
Secinājumi
Lai gan ES dalībvalstīs parasti ir konstitucionāla reliģijas vai ticības brīvības aizsardzība, dažas ierobežojošas politikas joprojām ietekmē reliģisko minoritāšu grupas un veicina diskrimināciju. Reliģijas brīvības veicināšana, vienlaikus risinot citas problēmas, ir būtiska iekļaujošas sabiedrības izveidei. ES centieni apkarot antisemītismu un pret musulmaņu naidu ir slavējami, taču tie būtu jāpaplašina, lai risinātu citus visā reģionā izplatītās reliģiskās diskriminācijas veidus. Atbalstot reliģijas brīvību, ES var veicināt patiesi iekļaujošu un daudzveidīgu sabiedrību, kurā visi cilvēki var praktizēt savu ticību, nebaidoties no diskriminācijas vai vajāšanas.
