Divu dienu laikā Eiropas Savienība nāca klajā ar paziņojumu, ASV nāca klajā ar kopīgu paziņojumu ar Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi un Apvienoto Karalisti un visbeidzot ANO Starptautiskās Etiopijas komisijas eksperti.
ANO komisijas eksperti 10. augustā nāca klajā ar šādu paziņojumu
“Paziņojums, kas attiecināms uz Starptautisko cilvēktiesību ekspertu komisiju Etiopijā par drošības situāciju ziemeļrietumos
ŽENĒVA (10. gada 2023. augusts) — Starptautiskā Etiopijas cilvēktiesību ekspertu komisija ir ļoti nobažījusies par drošības situācijas pasliktināšanos Etiopijas ziemeļrietumu reģionā, jo īpaši Amharā.
Komisija ir pieņēmusi zināšanai Ministru padomes 4. gada 2023. augusta paziņojumu par ārkārtas stāvokli ar Paziņojumu Nr. 6/2023, kam saskaņā ar konstitūciju ir jāsaņem Tautas Pārstāvju palāta.
Iepriekšējos ārkārtas stāvokļus pavadīja cilvēktiesību pārkāpumi, un tāpēc Komisija mudina valdību stingri ievērot nepieciešamības, proporcionalitātes un nediskriminācijas principus saskaņā ar tās starptautiskajām juridiskajām saistībām saskaņā ar Starptautiskā pakta 4. pantu. Pilsoniskās un politiskās tiesības.
Komisija aicina visas puses ievērot cilvēktiesības un veikt pasākumus, lai deeskalētu situāciju un piešķirtu prioritāti procesiem domstarpību mierīgai atrisināšanai.[I]
11. augustā ASV vadītā koalīcija ASV vēstniecības Etiopijā tīmekļa vietnē publicēja šādu paziņojumu:
"Austrālijas, Japānas, Jaunzēlandes, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu valdības ir nobažījušās par neseno vardarbību Amharas un Oromijas reģionos, kas izraisīja civiliedzīvotāju nāvi un nestabilitāti.
Mēs mudinām visas puses aizsargāt civiliedzīvotājus, ievērot cilvēktiesības un sadarboties, lai risinātu sarežģītus jautājumus mierīgā veidā. Starptautiskā sabiedrība turpina atbalstīt mērķi nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti visiem etiopiešiem.[Ii]
Visbeidzot, izmantojot X (iepriekš Twitter), Eiropas Savienība tajā pašā dienā izdeva paziņojumu presei par situāciju Amhārā.
“Eiropas Savienības delegācija un Austrijas, Beļģijas, Čehijas Republikas, Dānijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Īrijas, Itālijas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Rumānijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrija ir nobažījusies par neseno vardarbības uzliesmojumu Amhāras reģionā, kas izraisījis civiliedzīvotāju nāvi un nestabilitāti.
Mēs mudinām visas puses aizsargāt civiliedzīvotājus, nodrošināt pilnīgu, drošu un ilgstošu humānās palīdzības pieejamību skartajiem iedzīvotājiem; nodrošināt ārzemnieku evakuāciju un drošu caurbraukšanu; un sadarboties, lai risinātu sarežģītus jautājumus, izmantojot mierīgu dialogu, vienlaikus turpinot miera līguma īstenošanu; un izvairīties no vardarbības izplatīšanās citos valsts reģionos.
Starptautiskā sabiedrība turpina atbalstīt mērķi nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti visiem etiopiešiem.[Iii]
Mēģinot izskaidrot dramatisko situāciju Etiopijā un Amharā, asociācija Stop Amhara Génocide (SAG) ir publicējusi M. Elias Demissie (Amharas politikas analītiķa un advokāta) analīzi.
Viņa analīze koncentrējas uz to, kā Tigrayan un Oromo nacionālisms veicina vardarbību un genocīdu pret Amhara cilvēkiem Etiopijā un tās vēsturē.
Viņa rakstā ir aprakstīts, kā Etiopija saskaras ar pieaugošu vardarbības un genocīda krīzi pret Amharas iedzīvotājiem. Šo vardarbību veicina Tigrayan un Oromo nacionālisms, kam ir ilgstoša konfliktu vēsture ar Amhara tautu.
Pēc autora domām, tigriešu nacionālisms radās 19. gadsimta beigās kā veids, kā risināt reģiona ekonomiskās problēmas un izveidot vienotāku tigriešu identitāti. Tomēr tas ir izmantots arī, lai attaisnotu vardarbību pret Amhara cilvēkiem. Piemēram, Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronte (TPLF) 1990. gados anektēja Volkaitu un Raju no Amharas reģiona, kā rezultātā tika pārvietoti un nogalināti tūkstošiem Amharas civiliedzīvotāju.
Oromo nacionālisms radās 16. gadsimtā kā līdzeklis, lai pretotos Amharas impērijas paplašināšanai. Bet tas ir izmantots arī, lai attaisnotu vardarbību pret Amhara cilvēkiem. Piemēram, 1975. gadā Derga režīma izdotais dekrēts “zeme līdz strēlniekam” izraisīja tūkstošiem Amharas civiliedzīvotāju pārvietošanu un nogalināšanu.
Nesenā vardarbība Volegā, Beninshangulā, Derā un Atajē ir šīs pret Amharas tautu vērstās vardarbības vēstures turpinājums. Šo vardarbību veic gan Tigrayan, gan Oromo nacionālistu grupas ar Etiopijas valdības atbalstu.
Sava raksta beigās autors M. Eliass Demisijs aicina starptautisko sabiedrību rīkoties, lai apturētu vardarbību un genocīdu pret Amharas iedzīvotājiem. Tas ietver vardarbības nosodīšanu, sankciju piemērošanu vainīgajiem un humānās palīdzības sniegšanu upuriem.
Viņš secina: “Vardarbība pret amharas iedzīvotājiem ir atgādinājums par nacionālisma briesmām. Nacionālisms var būt spēcīgs spēks uz labu, bet to var arī izmantot, lai attaisnotu vardarbību un genocīdu. Lai izprastu pašreizējo krīzi, ir svarīgi izprast nacionālisma vēsturi Etiopijā. [IV]
Mēs arī jautājām Stop Amhara Genocide (SAG) prezidentei Yodith Gideon par zvērībām reģionā un to, ko viņa domā par starptautiskās sabiedrības reakciju šonedēļ.
"Pēdējos piecus gadus Amharas iedzīvotāji ir pārcietuši nerimstošu zvērību vilni, kas viņu kopienas ir sagrautas un viņu dzīves ir satricinātas. Mēs, biedrība Apturiet Amharas genocīdu, esam liecinieki šausmām, kas piemeklējušas mūsu tautu – genocīda, marginalizācijas, etniskās tīrīšanas un neizsakāmas vardarbības sāgas.
Spīdzināšana un ieslodzījums ir kļuvuši par atvēsinošiem instrumentiem, ko izmanto pret Amhara žurnālistiem, aktīvistiem un intelektuāļiem, kuri uzdrošinājās izteikties pret nomācošo režīmu. Tie, kas meklēja patiesību, taisnīgumu un vienlīdzību, tika pakļauti brutālām represijām, viņu balsis tika apklusinātas visbriesmīgākajā veidā, kādu vien var iedomāties.
Mūsu aicinājumi iejaukties gan no mūsu pašu valdības, gan no starptautiskās sabiedrības ir saņēmuši nelielu atsaucību, un, kad ir izskanējusi balss, lai nosodītu notiekošās zvērības, tā ir palikusi nesadzirdēta.
Šī atbildes trūkums uz neskaitāmajām vēstulēm, ziņojumiem un pierādījumiem par zvērībām, ko esam nosūtījuši, ir radījis iespaidu, ka spīdzinātāji ir nesodīti, taču atbilde ir bijusi klusēšana — klusums, kas tikai veicinājis vainīgo nesodāmību.
Starptautiskās sabiedrības klusumā amhari riskēja tikt iznīcināti. Mūsdienās amharas cīnās par savu izdzīvošanu – par tautas izdzīvošanu, kultūru un mantojumu, kas plaukst vairāk nekā trīs tūkstošus gadu.
Mēs aicinām starptautisko sabiedrību stāvēt kopā ar mums, pastiprināt mūsu balsis un nodrošināt, ka pasaule sadzird izturīgu cilvēku aicinājumu, kuri atsakās tikt apklusināti.
Gideonas kundze pauda neapmierinātību par to, ka nebija atsaucības uz pilsoniskās sabiedrības aicinājumiem novērst Amharas iedzīvotāju traģisko situāciju. Tomēr viņa izteica atzinību starptautiskajām NVO, kas kopā ar viņas organizāciju mēģināja brīdināt starptautisko sabiedrību.
Jo īpaši viņa minēja divas NVO, ar kurām viņa ir sadarbojusies ar Apvienoto Nāciju Organizāciju.
Ar Apvienoto Nāciju Organizācijā akreditētās CAP Liberté de Conscience un organizācijas Human Rights Without Borders, kas jau 30 gadus atrodas Eiropas galvaspilsētā, palīdzību, nesenajās Cilvēktiesību padomēs ir sniegti vairāki mutiski un rakstiski paziņojumi, un viņi iejaucās Cilvēktiesību padomēs. pēdējā Etiopijas Cilvēktiesību komiteja.
CAP Liberté de Conscience pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā Kristīne Mirre ir vairākkārt brīdinājusi Starptautisko Etiopijas cilvēktiesību ekspertu komisiju par drošības situāciju ziemeļrietumos.
Cilvēktiesību padomes 52. kārtējā sesijā 4. punkts: Interaktīvs dialogs ar Starptautisko Cilvēktiesību ekspertu komisiju par cilvēktiesību situāciju Etiopijā.
Apvienoto Nāciju Organizācijas CAP Liberté de Conscience pārstāvis sacīja:
"Mēs joprojām esam dziļi noraizējušies par slaktiņiem un uzbrukumiem Amharas civiliedzīvotājiem Austrumvelegas reģionā.
Pēc aculiecinieku teiktā, uzbrukumus galvenokārt sarīkojuši valdības spēki, un upuri galvenokārt bija sievietes, bērni un veci cilvēki. Uzbrukumi notika mēnesi, no 13., 22. novembra līdz 3., 22. decembrim.
Kopumā 3. decembrī tika apstiprināta divsimt astoņdesmit Amharas civiliedzīvotāju nāve. Gandrīz divdesmit tūkstošiem cilvēku izdevās aizbēgt.
Pašlaik gandrīz viens miljons Amharas ir īpaši pārvietoti, lai izvairītos no etniskiem slaktiņiem no Benišangulas-Gumuzas, Velegas un Ziemeļševas.
Valdība turpina Amharas masveida arestu. Pašlaik cietumā atrodas gandrīz divpadsmit tūkstoši Amharas jauniešu, tostarp Zemene Kassie. Sintayehu Chekol kopš 4. jūlija tika atkārtoti arestēts vismaz 22 reizes, un Tadioss Tantu cietumā slīgst vairāk nekā gadu.
Ieslodzītie tiek turēti necilvēcīgos apstākļos un tiek pakļauti uzmākšanai, sišanai un seksuālai vardarbībai.
Adisabebā pašlaik gandrīz pieci simti Ahmaras māju tika nojauktas, atstājot ģimenes trūcīgas un neaizsargātas. Rezultātā no hiēnu uzbrukumiem gāja bojā 9 bērni.
Ir vairāk nekā obligāti, lai Komisija un Padome izskatītu situāciju, no kuras cieta Amharas, lai šie pārkāpumi tiktu oficiāli izmeklēti.[V]
Visbeidzot, mēs jautājām CAP Liberté de Conscience priekšsēdētājam par šo jauno izpratni par satraucošo situāciju Etiopijā un jo īpaši Amharas iedzīvotājiem.
KLP prezidents Sirdsapziņas brīvība pauž nožēlu, ka ir nepieciešama vardarbības eskalācija, lai redzētu starptautiskās sabiedrības reakciju uz Amharas jautājumu un karu Etiopijā.
Viņš arī atsaucas uz darbu ar HRWF un SAG Cilvēktiesību padomē un Cilvēktiesību komitejā.
"Lai gan ziņojums pēc ziņojuma ir sācis modināt ANO struktūras uz Amharas traģēdiju, mūsu balss nav bijusi pietiekami spēcīga, lai apturētu slaktiņus, taču mēs turpinām strādāt ar ANO, lai Amharas balss tiktu sadzirdēta.
Viņš nobeigumā sacīja, ka CAP Liberté de Conscience būs klāt nākamajā Cilvēktiesību padomes sēdē.
[I] https://www.ohchr.org/en/statements/2023/08/statement-attributable-international-commission-human-rights-experts-ethiopia
[Ii] https://et.usembassy.gov/joint-statement/
[Iii] https://twitter.com/EUinEthiopia/status/1689908160364974082/photo/2
[IV] https://www.stopamharagenocide.com/2023/08/09/national-projects-as-a-weapon-of-genocide/
[V] https://freedomofconscience.eu/52nd-regular-session-of-the-human-rights-council-item-4-interactive-dialogue-with-the-international-commission-of-human-rights-experts-on-the-situation-of-human-rights-in-ethiopia/
