22.1 C
Brisele
Piektdiena, maijs 10, 2024
JaunumiAizmirstās Kapkanecu ģimenes cilvēktiesības

Aizmirstās Kapkanecu ģimenes cilvēktiesības

ATRUNA: Rakstos paustā informācija un viedokļi ir to paudēji, un tā ir viņu pašu atbildība. Publikācija iekš The European Times automātiski nenozīmē uzskatu apstiprināšanu, bet gan tiesības to paust.

ATRUNAS TULKOJUMI: visi raksti šajā vietnē ir publicēti angļu valodā. Tulkotās versijas tiek veiktas, izmantojot automatizētu procesu, kas pazīstams kā neironu tulkojumi. Ja rodas šaubas, vienmēr skatiet oriģinālo rakstu. Paldies par sapratni.

Gabriels Kerions Lopess
Gabriels Kerions Lopesshttps://www.amazon.es/s?k=Gabriel+Carrion+Lopez
Gabriel Carrión López: Jumilla, Murcia (SPĀNIJA), 1962. Rakstnieks, scenārists un filmu veidotājs. Kopš 1985. gada strādājis par pētniecisko žurnālistu presē, radio un televīzijā. Sektu un jauno reliģisko kustību eksperts ir izdevis divas grāmatas par teroristu grupējumu ETA. Viņš sadarbojas ar brīvo presi un lasa lekcijas par dažādām tēmām.

Jūs, visticamāk, nepazīstat Kapkanecu ģimeni. Tas ir normāli. Es jums saku, tā ir, atvainojiet, tā bija ukraiņu ģimene, kas dzīvoja Volnovahā, kas atrodas Doņeckas apgabalā. Ģimenē bija deviņi cilvēki, un pagājušā gada oktobra beigās viņi gatavojās svinēt mātes Natālijas Kapkaņecas dzimšanas dienu. Viens no viņas radiniekiem bija uzdāvinājis viņai ziedus, un viņi bija sarūpējuši nelielu mielastu ar nedaudzajām mantām, kuras viņiem bija izdevies iegūt, dzīvojot tāpat kā krievu armijas ieņemtā vietā.

Ballīte pagāja bez starpgadījumiem. Bērni Mikita, 5 gadi, un Nastia, 9, spēlējās bez liekas ažiotāžas, kad īsi pirms ēšanas okupācijas armijas karavīri, kas pēc Vladimira Putina pavēles apkopj okupētās teritorijas. "Ložmetēju impērija." Visi Kapkanecu ģimenes locekļi klusēja, kamēr karavīri mudināja viņus atstāt savu māju un doties uz citu vietu, paņemt tās nedaudzās mantas un atstāt māju, lai tur varētu palikt krāšņie mātes Krievijas armijas karavīri. . . Kapkanecu ģimene atteicās pamest māju, pie kuras viņi bija tik smagi strādājuši gadu gaitā. Un dīvainā kārtā, sastopoties ar viņa atteikumu, šie karavīri tikai izteica draudus un aizgāja.

Ne bez bailēm ballīte turpinājās bez turpmākiem starpgadījumiem. Un, kad pienāca nakts, visi devās gulēt, pēc dienas, kas bija pavadīta apmierināti un laimīgi. Traucēja tikai nepatīkamā krievu karavīru vizīte.

Vēlu vakarā kaimiņi dzirdēja virkni šāvienu Kapkanecu mājā. Brīdī, kad viņi nolēma doties, viņi redzēja, kā prom brauca Krievijas armijas kravas automašīna, kas bija piekrauta ar karavīriem. Pirmie, kas ienāca, bija šausmās, dzīvojamā istabā uz vecā zaļā dīvāna apcerot ar lodēm nomētātu cilvēka ķermeni, kas, apsegts ar divām segām, lēnām kļuva sarkans. Dzīvojamā istabā uz grīdas tika samīdīti ziedi, ko Kapkaņecas kundze bija saņēmusi.

Viens no Mariupoles mēra padomniekiem Pedro Andrjuščenko paziņojumā apstiprināja: “Tā bija acīmredzama likvidācijas operācija; Deviņi ķermeņi tika nošauti, un lielākā daļa no šiem triecieniem bija ar galvu.

Pirmie kaimiņi, kas iekļuva, atrada 9 gadus veco Nastiju, apskaujot 5 gadus veco Mikitu, it kā viņa mēģinātu viņu aizsargāt. Abām viņu galvas bija sasistas, un viņas asinis tika izšļakstītas uz gultas atzveltnes un sienas, kur tā atradās. Arī Ukrainas tiesībsargs Dmitro Lubinets norādīja "Pēc provizoriskiem datiem, karavīri nogalināja visu Kapkanecu ģimeni, kas svinēja dzimšanas dienu un atteicās viņiem atstāt māju."

Protams, ņemot vērā Volnovajā notikušā nopietnību, Doņeckas Ģenerālprokuratūrai nekas cits neatlika kā uzsākt izmeklēšanu, kas beidzās ar divu Krievijas okupācijas armijas karavīru ātru un pārsteidzošu aizturēšanu. Par šiem karavīriem netika sniegta ne piederība, ne informācija, kas varētu apstiprināt minēto ziņu patiesumu.

Tādi slaktiņi kā Kapkanecu ģimenei ir ļoti izplatīti Krievijas armijas ieņemtajā teritorijā, kur valda uz nesakārtotu un asiņainu konfliktu nosūtīto karavīru likums, kur slepkavām, kas veido minēto armiju, cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības.

Protams, Vladimirs Putins neko nav komentējis par šo faktu, kā arī mēs Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē neesam dzirdējuši jautājumus par šo ģimeni. Arī nevalstiskās organizācijas par šo lietu nerunā, un lielākie mediji šīs ziņas tik tikko atspoguļojuši. Taču Natālija neredzēs izaugam savas meitas Mikitu un Nastiju, kā arī viņas bērnus, ja tādi bijuši. Šausmas.

Kapkanecu ģimene ir tikai tuvs atgādinājums, ka jebkurā konfliktā cilvēks kļūst par zvēru. Zvēri, kas saņem pasūtījumus no cilvēkiem, kuri atrodas simtiem tūkstošu kilometru attālumā no notikumu vietas un kalpo interesēm, bieži vien nezināmām un viltotām. Šodien, rakstot šos vārdus, es jūtu, ka Kapkanecu ģimenes slepkavībā ir vainīgi visi, arī manējie. Un tāpēc es negribēju palaist garām iespēju atcerēties tos šajā hronikā, kurā esmu ielicis vairāk sirds nekā galvas, ar vienīgo mērķi, lai mūs aizkustina šausmas, kas tiek piedzīvotas katru mirkli šajā pasaulē, pat ja ir, kamēr mēs dzeram kafiju un grauzdiņus sēžam vecā bistro netālu no Eifeļa torņa.

Vairāk informācijas: Kapkanets Family Internet. Krievu karavīru slepkavības. Rotislavs Averčuks (Ļvova-Ukraina).

Sākotnēji publicēts vietnē LaDamadeElche.com

- Reklāma -

Vairāk no autora

- EKSKLUZĪVS SATURS -spot_img
- Reklāma -
- Reklāma -
- Reklāma -spot_img
- Reklāma -

Vajag izlasīt

Jaunākie raksti

- Reklāma -