Visas pasaules pandas pieder Ķīnai, bet Pekina jau kopš 1984.gada iznomā dzīvniekus ārvalstīm.
Trīs milzu pandas no Vašingtonas zoodārza atgriezīsies Ķīnā, kā plānots pagājušā gada decembrī, brīfingā sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Mao Nings.
Viņai tika jautāts, vai šis solis atspoguļo ASV un Ķīnas attiecību pasliktināšanos tā dēvētās pandu diplomātijas ietvaros.
"Milzu pandas ir ne tikai Ķīnas nacionālā bagātība, bet arī cilvēki visā pasaulē tās atzinīgi vērtē un mīl, un var teikt, ka tās ir draudzības vēstneši un tilti." <...> Mēs esam gatavi turpināt sadarbību ar partneriem, tostarp ASV, lai stiprinātu sadarbību apdraudēto sugu aizsardzības jomā,” sacīja Mao Nings.
Zoodārzi Atlantā, Sandjego un Memfisā vai nu jau ir nodevuši savas pandas atpakaļ, vai arī to izdarīs līdz nākamā gada beigām, ziņo Bloomberg. Tādā veidā visas pandas pametīs ASV.
Aprīlī Pekina no Memfisas zoodārza paņēma pandu Ya Ya, kas 2003. gadā tika nosūtīta uz ASV kā draudzības vēstniece.
Zooloģiskais dārzs 2022. gada decembrī paziņoja, ka atdos Ya Ya Ķīnai, tādējādi izbeidzot 20 gadus ilgušo kopīgu pētījumu.
Februārī eksperti Ķīnā atklāja, ka viņai ir ādas slimība, kas izraisīja matu izkrišanu, taču pandas vispārējais veselības stāvoklis bija normāls.
Visas pasaules pandas pieder Ķīnai, bet Pekina jau kopš 1984.gada iznomā dzīvniekus ārvalstīm.
Šo publiskās diplomātijas instrumentu, ko Ķīna izmanto attiecību uzlabošanai ar ārvalstīm, sauc par pandu diplomātiju.
Starp nepolitiskajiem pandu atgriešanās iemesliem ir tas, ka pandas sasniedz vecumu, kurā tām jāatgriežas Ķīnā: koronavīrusa pandēmijas dēļ dažu dzīvnieku izceļošana bija jāatliek, atzīmēja aģentūra.
Turklāt 2021. gadā Ķīnas iestādes pazemināja pandu aizsardzības statusu no “apdraudētām” uz “neaizsargātām”, jo to populācija savvaļā sāka atjaunoties un sasniedza 1.8 tūkstošus īpatņu.
Ķīna jau veido savu nacionālo parku tīklu, kurā, iespējams, vairs nebūs jāsūta dzīvnieki uz ārzemēm audzēšanai un saglabāšanai, teikts rakstā.
Bloomberg avots, kurš ir iepazinies ar ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas atklājumiem šajā jautājumā, sacīja, ka Vašingtona plāno apspriest pandu nomu ar Pekinu, pirms Vašingtonas zoodārza dzīvnieki ceļos uz Ķīnu.
Ķīnas vēstniecības Vašingtonā pārstāvis Liu Pengu sacīja, ka abas valstis "apspriež turpmāko sadarbību milzu pandu saglabāšanas un izpētes jomā".
Jautāts par turpmāko sarunu izredzēm, Valsts departamenta pārstāvis aģentūrai sacīja, ka vienošanās par pandu nav noslēgta starp valdībām, bet gan starp Nacionālo zooloģisko dārzu un Ķīnas savvaļas dzīvnieku aizsardzības asociāciju.
Viņš uzsvēra, ka līdzšinējā sadarbība ir "labas gribas žests abām pusēm".
Pandas Mei Xiang un Tian Tian ieradās Vašingtonas zoodārzā 2000. gadā saskaņā ar vienošanos starp zoodārzu un Ķīnas savvaļas dzīvnieku asociāciju.
Pārim bija paredzēts palikt uz desmit gadiem pētniecības un audzēšanas programmā, taču līgums ar Ķīnu tika vairākas reizes pagarināts.
21. gada 2020. augustā pārim piedzima tēviņš, vārdā Sjao Cji Dži, un tajā pašā gadā zoodārzs paziņoja, ka ir parakstījis vēl vienu trīs gadu pagarinājumu, lai saglabātu visas trīs pandas līdz 2023. gada beigām.
Ilustratīvs Diānas Silarājas fotoattēls: https://www.pexels.com/photo/photo-of-panda-and-cub-playing-1661535/
