Autors: Martins Hēgers
Kristīgajām kustībām un kopienām ir ko teikt par Eiropas nākotni un plašākā nozīmē par mieru pasaulē. Timišoarā, Rumānijā, ikgadējā tīkla “Kopā Eiropai” sanāksmē (no 16. līdz 19. novembrim) mēs redzējām daudzus piemērus saistībām, kuras virza “cerības drosme”.
Bet šodien ir grūti runāt par cerību, kad ir tik daudz karu un vardarbības. Līdz šim 114 miljoni cilvēku ir pārvietoti, un kari ir galvenais iemesls.
"Tas viss var izraisīt izmisumu. Bet mēs esam šeit šodien, jo ticam, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis visu,” saka Margareta Karrama, Fokolāru kustības prezidente.
Dialogs, cerības seja
Šajā kontekstā “dialogs” šķiet neiespējami izrunājams vārds, taču tā ir visefektīvākā cerības seja. Tajā teikts, ka vēlos tuvināties, bagātināties ar dažādību, tikt pāri bailēm. Dievs mūs aicina likt brālību sirdī. Mums ir vajadzīgas vienotas kopienas, kas liecina par evaņģēliju.
2007. gadā Kjara Lubiha teica, ka katra kustība ir atbilde no Svētā Gara kolektīvajai naktij, ko pārdzīvo Eiropa. Viņi veido brāļu tīklus. M. Karrams ir pārliecināts, ka Gara radošums mums pavērs jaunus ceļus.
„Dievs mūs aicina dot redzamas kopības zīmes, kuru saknes meklējamas debesīs, bet kurām ir jāizpaužas šeit, uz zemes. Lai to paveiktu, mums ir jāpraktizē dialogs, izceļot pozitīvos aspektus un harizmas, kas atdzīvina dažādās kopienas. Sapni par līdzāspastāvēšanu, kas integrē dažādību, nevar deleģēt tikai iestādēm,” viņa saka.
Viņa nobeidz ar aicinājumu turpināt klausīties un ķerties pie darba. Visai pasaulei, ne tikai Eiropai, ir vajadzīga šī cerība.
Vienotība, krusta ceļš
Rumānijas kultūras un reliģijas lietu valsts sekretārs Ciprian Vasile Olinici pēc M. Karrama uzrunas nolika savu runu, lai improvizētu. Viņš ir pārliecināts, ka “Kopā Eiropai” apvienotās kustības sniedz nozīmīgu ieguldījumu.
Viņu kopība ir būtiska, jo tā ir atbilde uz Kristus lūgšanu “Lai visi būtu viens”! Šī lūgšana tika sniegta ceļā uz krustu. Tātad vienotība nav vienkāršs ceļš. To ir piedzīvojusi arī Eiropa.
“Kad Dievs radīja cilvēkus, viņš radīja kontekstu, dārzu. Konteksts, kurā pastāv attiecības. Tātad vienotība galvenokārt nav vērtību sistēma, bet gan attiecības starp cilvēkiem,” viņš saka.
Viņam ir būtiskas divas vērtības: ticība Jēzum Kristum, kā tas ir ierosināts Rakstos un definēts koncilos, un atbilde uz jautājumu “kas ir mans brālis”? Ja Eiropa meklē vienotības degvielu ārpus Kristus, mūsu uzdevums ir atgādināt tai par tās vēsturi, kas ir arī tās nākotne.
Drosme liecināt
Bijušais Slovākijas premjerministrs, harizmātiskas kopienas un “Eiropas Kopienu tīkla” dalībnieks Eduards Hēgers ir pārliecināts par kopienu ietekmi uz sabiedrību. Viņi nes cerību un ir apņēmušies samierināties. Piemēram, Slovākijā viņi bija pirmie, kas palīdzēja bēgļiem no Ukrainas.
Laikā, kad kristiešu skaits krītas un Baznīcām trūkst ietekmes, E. Hēgers mudināja sapulci nepadoties: “Mēs šeit esam dzirdējuši, ka tiem, kas tic, viss ir iespējams. Jēzus mūs ir sūtījis, lai dalītos evaņģēlijā. Lai viņš mums dod drosmi ne tikai dzīvot, mīlot vienam otru, bet arī to pasludināt, lai panāktu izlīgumu.
Viņš nobeidz ar kaislīgu lūgumu liecināt politiķiem: “Lūdzu, sazinieties ar politiķiem, pat ja viņiem nav ticības – es pats biju ateists. Klauvē pie viņu durvīm 77 reizes 7 reizes, līdz tās atveras”!
Vienotība dažādībā
Ungārija Ilona Tota par harmoniju dažādībā apguva, spēlējot orķestrī. Viņai nebija ne mazākās nojausmas, ka Dievs izmantos šo pieredzi, lai īstenotu vienotību daudzveidībā kā daļu no programmas “Kopā Eiropai”. Viņa jautā: “Ko mēs varam darīt, lai padarītu vienotību atvērtāku un dinamiskāku, lai dziedinātu savas vēsturiskās brūces? Mēs esam tikai sākumā Austrumeiropā. Kopība starp kustībām “Kopā Eiropai” man māca mākslu dzīvot kopā”.
Šo bagātīgo dienu noslēgumā Gerhards Pross, programmas "Kopā Eiropai" moderators, rosina divas domas:
“Stāvot mūsu sabrukuma vidū: savā salauztībā mēs raugāmies uz krustā sisto Jēzu, kurš samierināja pasauli, ieejot tajā. Izlīgums paver mūs dzīvei un nākotnei. Bet tas nav viegli un mums maksā, jo tas nozīmē grēku nožēlu un piedošanu, kas jādod vai jālūdz.
“Atjaunošanas uguns savienošana Eiropā”: kāda būs nākotnes enerģija? Māju enerģija ar savstarpēji savienotiem saules paneļiem. Mums ir vajadzīgi lielie enerģijas ražotāji, bet vajadzīgi arī mazie. Tas pats attiecas uz kopienām, kas saista viena ar otru. Kopā Eiropai strādā, lai attīstītu šo garīgās enerģijas tīklu.
Sinepju sēklas!
Ar prieka pilnu sirdi Josefs-Csaba Pál, Timišoaras katoļu bīskaps, ir pārliecināts, ka Dievs šajās dienās ir darbojies starp mums un mūsos.
Viņam kopienas liecina par to, ka attiecības ir vienotības pamats. Taču vienotību nevar sasniegt vienā dienā; mums katru dienu jāsāk pie tā strādāt no jauna. "Mums ir dots spēks virzīties uz priekšu. Dievam viss ir iespējams: nemitīgi lūgsim, lai Viņš dod mums drosmi strādāt vienotības labā.
Sekojot apustuļa Pāvila pēdās, viņš atgādina, ka, ja mēs sējam vai stādām, tad Dievs ir tas, kas liek tam augt. Mums ir jādara savs darbs, bet mums nav jāuztraucas par izaugsmi. Tas ir atkarīgs no Dieva.
“Kad mēs redzam, ka citā kopienā attīstās kaut kas skaists, mums tas jāsvin, jāuzmundrina labie, īpaši jaunie. Dieva valstība ir kā sinepju graudiņš... Tā ir mana cerība. Lai Svētais Gars palīdz tai augt!”
Mārtiņš Hēgers
Vairāk rakstu par sanāksmi Kopā Eiropai:
