Vienā mirklī Vācijas politikā Brīvo demokrātu partija (FDP) un Sociāldemokrātiskā partija (SPD) svētdien sanāca kopā, lai pabeigtu savas stratēģijas gaidāmajām Eiropas Savienības vēlēšanām. Partiju sanāksmes iezīmēja steidzamības sajūta un aicinājums rīkoties, jo abas partijas saskārās ar aptauju skaita samazināšanos un kopīgu apņēmību atjaunot vēlētāju līdzdalību.
28. janvārī notikušajos kongresos abi koalīcijas partneri oficiāli apstiprināja savas vēlēšanu platformas. Paziņoja par saviem vadošajiem kandidātiem, kas veido pamatu gaidāmajām sīvām sacensībām. Kanclers Olaf Scholz, uzrunājot SPD sanāksmi, uzsvēra gaidāmo vēlēšanu nozīmi, attēlojot tās kā cīņas lauku pret labējā populisma pieaugumu Vācijā un visā Eiropā.
Ar apstiprinājuma reitingu, kas pašlaik ir 13.5%, SPD ir izvirzījusi cīņu pret pareizām ideoloģijām par savas kampaņas galveno pīlāru. Politiķe Katarina Bārlija, kas iepriekš vadīja partijas centienus, 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās atkal ir izvēlēta par SPD centienu vadītāju. Neraugoties uz grūtībām, ar kurām saskārās pagātnē, kad SPD piedzīvoja neveiksmes, partija joprojām ir apņēmības pilna mainīt situāciju un risināt neliberālo spēku pieaugošās ietekmes problēmu ES. Viens skaļš Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna taktikas kritiķis ir Barley.
Jāatzīmē, ka FDP, kuras atbalsts ir noslīdējis zem izšķirošā 5% sliekšņa, kampaņā koncentrējas uz birokrātijas samazināšanu ES līmenī. Viņu kandidāte Marija Agnesa Straka Cimmermane asi kritizēja Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas administrāciju par “birokrātijas neprāta” veicināšanu, kas kavē inovāciju. FDP arī uzsvēra fon der Leienas uztverto pielāgošanos politikai, dēvējot viņu par “Zaļās komisijas prezidenti”, kuras mērķis ir atšķirt viņu nostāju attiecībā uz regulējuma reformu.
Šīs nacionālās kampaņas notiek pret politisko ainavu ES, kas saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem, tostarp saspīlētajām attiecībām ar Ungāriju. Gan SPD, gan FDP ir pauduši bažas par Orbāna uzvedību un to, kā Eiropas Komisija ir risinājusi šo situāciju. Jo īpaši strīdi ir par lēmumu atsaldēt ES līdzekļus Ungārijai — daži uzskata, ka šis solis apdraud ES saistības attiecībā uz demokrātiskajām vērtībām.
Vācijas politiskajām partijām precizējot savas pieejas un pulcējot savus atbalstītājus, gaidāmās ES vēlēšanas kļūst par brīdi ne tikai iekšpolitisko šķēršļu pārvarēšanai, bet arī Eiropas Savienības nākotnes ceļa veidošanai. Sākot ar reformām un beidzot ar demokrātisko vērtību saglabāšanu, šo vēlēšanu rezultāti neapšaubāmi būtiski ietekmēs Vācijas pozīciju Eiropā un ES vispārējo virzību.
