Maķedonijas arhibīskaps Stefans viesojas Serbijā pēc Serbijas patriarha Porfīrija ielūguma. Oficiāli paziņotais iemesls ir patriarha Porfīrija ievēlēšanas trešā gadadiena. Acīmredzot šī ir tikai reize vizītei, par kuru arī Maķedonijas mediji neizskanēja – patiesībā patriarhs Porfīrijs tika ievēlēts 18.februārī, bet Maķedonijas delegācijas vizīte bija mēnesi vēlāk. Vienlaikus vizīte ir administratīva un līdz šim bez svinīgas sadarbības, kas liecina, ka tai ir lietišķs raksturs.
Kopā ar arhibīskapu Stefanu Belgradā ieradās metropolīti Prespano-Pelagoniski Petar un Debar-Kicevo Timotei, kopā ar Sv.Sinodes sekretāru Irakliski bīskapu Klimentu. Tiekoties ar Serbijas patriarhu, viņi apsprieda “pareizticīgo pasaules aktuālās problēmas”.
Maķedonijas baznīcas delegācijas vizīte sakrīt ar ROC Ārējo baznīcas attiecību departamenta priekšsēdētāja Volokolamskas metropolīta Antonija un Maskavas patriarha padomnieka Kirila o. vizīti Serbijā. Nikolajs Balašovs, kuri Serbijā ir jau četras dienas un jau tikušies ar Serbijas patriarhu un Serbijas baznīcas sinodes locekļiem.
Tas nozīmē, ka nav izslēgta Maķedonijas pareizticīgo baznīcas delegācijas un Maskavas patriarhāta pārstāvju tikšanās, taču oficiāli šāda tikšanās nav izziņota.
Mitr. Antonijs tikās ar Serbijas patriarhu Porfīriju un Bačkas bīskapu Ireneju, un viņu tikšanās lakoniskajā vēstījumā teikts: “Sirsnīgā un saturīgā sarunā izskanēja abpusējais gandarījums par brālīgo sadarbību starp abām baznīcām un divām vienas ticības tautām. tika izcelts. Sarunu biedri īpašu uzmanību pievērsa pareizticīgo baznīcas izaicinājumu pārvarēšanai”.
Metropolīts Antonijs tikās arī ar Krievijas vēstnieku Belgradā, un tas pats teikums tika izmantots arī sarunu saturam: “...īpaša uzmanība tika pievērsta pareizticīgo baznīcas izaicinājumu pārvarēšanai”, nenorādot, kādi tieši tie ir.
Analītiķi pieļauj, ka MOC vadītājs ir uzaicināts uz Belgradu tikties ar Maskavas delegāciju. Informācijas portāls “Religia.mk” vēsta, ka uzaicinājums uz tikšanos Belgradā nāk dažas dienas pēc tam, kad Sv.KM Sinode nolēmusi izveidot komisiju, kas pārskatītu tās attieksmi pret autokefālo pareizticīgo baznīcu Ukrainā. Kremlim Ukrainas autokefālās pareizticīgo baznīcas baznīcas izolācija ir galvenais Ukrainas politikas elements.
