Svētais Baziliks Lielais
80. morāles noteikums
Nodaļa 22
Kas ir raksturīgs kristietim? Ticība, kas darbojas mīlestībā (Gal. 5:6).
Kas ir raksturīgs ticībai? Neobjektīva pārliecība par Dieva iedvesmoto vārdu patiesumu, ko nesatricina nedz dabiskas nepieciešamības radīta doma, nedz šķietama dievbijība.
Kas ir raksturīgs ticīgajiem? Dzīvot šajā pārliecībā, izmantojot pateikto lietu spēku, neuzdrošinoties kaut ko noņemt vai pievienot. Jo, ja “viss, kas nav no ticības, ir grēks” (Rom.14:23), saskaņā ar apustuļa teikto, “un ticība nāk no klausīšanās, bet klausīšanās no Dieva vārda” (Rom.10:17), tad viss ārpus iedvesmotajiem Rakstiem, kas nav no ticības, ir grēks.
Kas ir raksturīgs Dieva mīlestībai? Viņa baušļu ievērošana, meklējot Viņa godību.
Kas raksturīgs mīlestībai pret tuvāko? Nevis meklēt savu, bet to, kas ir gan garīgs, gan fizisks labums mīļotajam.
Kas ir raksturīgs kristietim? Piedzimt no jauna caur ūdens un Gara kristībām.
Kas ir raksturīgs dzimušajam ūdenim? Ka Kristus reiz par grēku nomira, lai viņš būtu miris un neizturīgs pret visiem pārkāpumiem, saskaņā ar to, kas rakstīts: “Kas ir kristīti Kristū Jēzū, mēs esam kristīti Viņa nāvē; un tā mēs ar Viņu caur kristību tikām aprakti nāvē, zinot, ka mūsu vecais vīrs kopā ar Viņu tika sists krustā, lai grēcīgā miesa tiktu iznīcināta, lai mēs vairs nebūtu grēka vergi” (Rom.6:3-) 4a, 6).
Kas ir raksturīgs piedzimt no Gara? Kļūt pēc mēra, no kā viņš ir dzimis, saskaņā ar to, kas rakstīts: “Kas dzimis no miesas, ir miesa, un, kas dzimis no Gara, ir gars” (Jāņa 3:6).
Kas raksturīgs augstāk dzimušajiem? Novilkt veco cilvēku ar viņa darbiem un ilgām un ietērpt jauno cilvēku, kas ir atjaunots zināšanās, pēc sava Radītāja līdzības (sal. Kol. 3:9-10), saskaņā ar teikto: “ visi, kas ir kristīti Kristū, jūs esat tērpušies Kristū” (Gal.3:27).
Kas ir raksturīgs kristietim? Attīrīties no visa miesīga un garīga piesārņojuma caur Kristus asinīm un darot svētus darbus ar Dieva bijību un Kristus mīlestību (sal. 2.Kor.7:1), un bez plankuma, netikuma vai kaut kā tamlīdzīga, bet būt svētam un nevainojamam (Ef. 5:27) un tādējādi ēst Kristus miesu un dzert asinis, “jo kas necienīgi ēd un dzer, ēd un dzer savu sodu” (1. Kor. 11:29).
Kas raksturīgs tiem, kas ēd maizi un dzer Tā Kunga biķeri? Pastāvīga piemiņas saglabāšana par to, kurš par mums nomira un augšāmcēlās.
Kas raksturīgs tiem, kas glabā šo atmiņu? Lai viņi dzīvo nevis sev, bet Tam, kurš par viņiem miris un augšāmcēlies (2.Kor.5:15).
Kas ir raksturīgs kristietim? Pārspēt visā savā taisnībā rakstu mācītājus un farizejus (Mt.5:20) saskaņā ar Tā Kunga mācību mēru saskaņā ar Evaņģēliju.
Kas ir raksturīgs kristietim? Mīliet cits citu, kā Kristus mūs mīlēja (Ef.5:2).
Kas ir raksturīgs kristietim? Vienmēr redzēt Kungu savā priekšā (Ps. 15:8).
Kas ir raksturīgs kristietim? Būt nomodā katru dienu un stundu un pastāvīgi sagatavoties vislielākajā pilnībā, lai izpatiktu Dievam, zinot, ka Tas Kungs nāks stundā, ko viņš negaida (sal. Lūkas 12:40).
Piezīme: Morāles likumi (Regulae morales; Ἀρχή τῶν ἠθικῶν) ir svētā Bazilika Lielā darbs, kurā viņš, cik vien labi spēj, pilda savu solījumu, kas dots Pontas apgabala askētiem: apkopot vienuviet aizliegumus un Jaunajā Derībā šur tur izkaisīti pienākumi tam, kurš dzīvo saskaņā ar Dieva baušļiem. Tie ir garīgi norādījumi, kas zināmā mērā atgādina parocīgu uzziņu grāmatu par Jaunās Derības tekstiem. Tajos ir astoņdesmit noteikumi, un katrs noteikums ir sadalīts atšķirīgā skaitā nodaļu.
Pēdējais 80. noteikums satur divdesmit divas nodaļas, kas vispārīgi runā par to, kādiem jābūt kristiešiem, kā arī par tiem, kam ir uzticēta evaņģēlija sludināšana.
Šis noteikums beidzas ar 22. nodaļu, kas tomēr atšķiras no pārējiem. Varbūt tas būtu jāuztver kā epilogs visiem morāles noteikumiem. Protams, arī tajā svētais paliek uzticīgs sev, aizpildot to ar citātiem un mājieniem uz Bībeles tekstiem, bet tajā pašā laikā, to lasot, paliek nemainīga pacēluma sajūta, kurā katra atbilde ved uz nākamais jautājums.
Avots: Patrologia Graeca 31, 868C-869C.
