Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola samitā pārstāvēs Eiropas Parlamentu, plkst.15.00 uzrunās valstu vai valdību vadītājus., un sarīkot preses konferenci pēc viņas runas.
Kad: Preses konference 16.00. martā ap pulksten 21
Reģions: Eiropadomes preses telpa un via Parlamenta tīmekļa straumēšana or EbS.
Savā sanāksmē Briselē valstu vai valdību vadītāji pievērsīsies Krievijas karam pret Ukrainu un ES pastāvīgajam atbalstam valstij, karam Gazas joslā, Eiropas drošībai un aizsardzībai, paplašināšanai, ES reakcijai uz aktuālajām bažām. lauksaimniecības nozarē un ekonomikas koordinācijā.
Krievijas karš pret Ukrainu
Jo kopīgais paziņojums, kas izdots 23. februārī, ES institūciju prezidenti uzsvēra, ka “Eiropas Savienība vienmēr atbalstīs Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.
Krievija un tās vadība ir pilnībā atbildīga par šo karu un tā globālajām sekām, kā arī par pastrādātajiem smagajiem noziegumiem. Mēs joprojām esam apņēmības pilni saukt viņus pie atbildības, tostarp par agresijas noziegumu. (…)
Eiropas Savienība turpinās savu spēcīgo un nelokāmo politisko, militāro, finansiālo, ekonomisko, diplomātisko un humāno atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai sevi aizstāvēt, aizsargāt tās iedzīvotājus, pilsētas un kritisko infrastruktūru, atjaunot tās teritoriālo integritāti un atgriezt tūkstošiem deportēto bērnu. , un izbeigt karu.
Mēs turpināsim risināt Ukrainas neatliekamās militārās un aizsardzības vajadzības, tostarp steidzami nepieciešamās munīcijas un raķešu piegādes. (…) Mēs arī strādājam pie nākotnes drošības saistībām, kas palīdzēs Ukrainai sevi aizstāvēt, pretoties destabilizācijas centieniem un atturēt no agresijas darbībām nākotnē.
Jo 29. februārī pieņemto rezolūciju, EP deputāti izvērtēja divus gadus kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 24. gada 2022. februārī. Uzsverot, kā karš ir būtiski mainījis ģeopolitisko situāciju Eiropā un ārpus tās, viņi saka, ka galvenais mērķis ir Ukrainai uzvarēt karā, brīdinot nopietnām sekām, ja tas nenotiek. Deputāti norāda, ka citi autoritārie režīmi vēro konflikta attīstību, lai novērtētu savu rīcības brīvību agresīvas ārpolitikas īstenošanā.
Lai Kijeva uzvarētu karā, "nevajadzētu būt nekādiem pašnodarbinātiem ierobežojumiem militārajai palīdzībai Ukrainai", parlamentam atkārtoti apstiprinot nepieciešamību nodrošināt valsti ar visu, kas nepieciešams, lai atgūtu pilnīgu kontroli pār savu starptautiski atzīto teritoriju.
Visām ES un NATO sabiedrotajām valstīm būtu jāatbalsta Ukraina militāri ar ne mazāk kā 0.25% no IKP gadā, uzskata EP deputāti, vienlaikus mudinot ES valstis nekavējoties uzsākt dialogu ar aizsardzības uzņēmumiem, lai nodrošinātu munīcijas, lādiņu un raķešu ražošanas un piegādes palielināšanu Ukrainai. kuriem būtu jāpiešķir prioritāte salīdzinājumā ar pasūtījumiem no citām trešām valstīm
Rezolūcijā uzsvērts, ka steidzami ir nepieciešams stabils tiesiskais režīms, kas ļautu konfiscēt ES iesaldētos Krievijas valstij piederošos īpašumus un izmantot tos Ukrainas rekonstrukcijai un kompensācijām kara upuriem. Krievijai ir jāuzliek pienākums samaksāt tai uzliktās reparācijas, lai nodrošinātu, ka tā sniedz būtisku ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā.
12. martā, Parlaments pieņēma direktīvu, vienojās ar dalībvalstīm, par ES sankciju pārkāpšanas un apiešanas kriminalizāciju. Tas ieviesīs vienotu pārkāpumu definīciju un minimālos sodus par tiem.
ES sankcijas var ietvert līdzekļu un aktīvu (tostarp kriptoaktīvu) iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus, ieroču embargo un uzņēmējdarbības sektoru ierobežojumus. Lai gan sankcijas tiek pieņemtas ES līmenī, izpilde ir atkarīga no dalībvalstīm, starp kurām sankciju pārkāpumu un saistīto sodu definīcijas atšķiras. Jaunajā likumā noteiktas konsekventas pārkāpumu definīcijas, kas ietvertu tādas darbības kā līdzekļu neiesaldēšana, ceļošanas aizliegumu vai ieroču embargo neievērošana, līdzekļu pārskaitīšana personām, kurām piemēro sankcijas, vai darījumu veikšana ar sankcijām pakļauto valstu valsts struktūrām. Par sodāmu pārkāpumu kļūs arī finanšu pakalpojumu vai juridisko konsultāciju pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot sankcijas.
Direktīva nodrošina, ka sods par sankciju pārkāpšanu un apiešanu ir preventīvs, padarot tos par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem visās dalībvalstīs piespriež cietumsodu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Jo 29. februārī pieņemto rezolūciju, Eiropas Parlaments stingri nosoda Alekseja Navaļnija slepkavību un pilnībā atbalsta Jūliju Navaļnaju viņas apņēmībā turpināt viņa darbu. Deputāti uzsver, ka visa kriminālā un politiskā atbildība par viņa nāvi gulstas uz Krievijas valsti un jo īpaši tās prezidentu Vladimiru Putinu, kas būtu jāsauc pie atbildības.
Uzsverot, ka Krievijas iedzīvotājus nevar sajaukt ar “Kremļa kara celšanu, autokrātisko un kleptokrātisko režīmu”, eiroparlamentārieši aicina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk izrādīt neizsīkstošu solidaritāti un aktīvi atbalstīt neatkarīgu Krievijas pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.
Parlaments pieprasa, lai ES, tās dalībvalstis un līdzīgi domājošie partneri visā pasaulē turpinātu politisko, ekonomisko, finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai, lai tā būtu labākā atbilde uz pašreizējo Kremļa režīma nomācošo un agresīvo praksi. Ukrainas izšķirošā uzvara var izraisīt patiesas pārmaiņas Krievijas Federācijā, jo īpaši deimperializāciju, dekolonializāciju un refederalizāciju, kas visi ir nepieciešami nosacījumi demokrātijas izveidei Krievijā.
Jūlija Navaļnaja28. februārī Eiropas Parlamentā uzstājās nogalinātā Krievijas pretkorupcijas aktīvista Alekseja Navaļnija atraitne.
Savā runā Navaļnaja apsūdzēja Krievijas varas iestādes ar prezidentu Vladimiru Putinu vadībā Navaļnija slepkavības organizēšanā. Viņa sacīja, ka viņa publiskā slepkavība visiem atkal parādījusi, ka "Putins ir spējīgs uz visu un ka ar viņu nevar sarunāties". Viņa arī pauda bažas, ka neviens no ES pašreizējiem ierobežojošajiem pasākumiem nav apturējis Krievijas agresiju Ukrainā.
Šim nolūkam Navaļnaja aicināja rast novatoriskākas idejas, lai sakautu Putina režīmu gan iekšzemē, gan tā rīcību pret kaimiņiem. “Ja jūs patiešām vēlaties uzvarēt Putinu, jums jākļūst par novatoru (…). Jūs nevarat sāpināt Putinu ar citu rezolūciju vai citu sankciju kopumu, kas neatšķiras no iepriekšējām (…). Jums ir darīšana nevis ar politiķi, bet ar asiņainu mafiozi (…). Vissvarīgākie ir Putinam pietuvinātie cilvēki, viņa draugi, domubiedri un mafijas naudas glabātāji (…). Jums un mums visiem ir jācīnās ar šo noziedzīgo grupu.
Papildu informācija
Parlaments aicina ES dot Ukrainai visu, kas tai nepieciešams, lai sakautu Krieviju
ES sankcijas: jauni noteikumi pārkāpumu apkarošanai
Deputāti: ES ir aktīvi jāatbalsta Krievijas demokrātiskā opozīcija
Jūlija Navaļnaja: "Ja vēlaties uzvarēt Putinu, cīnieties ar viņa noziedznieku bandu"
Debates 12. gada 2024. martā: gatavošanās Eiropadomes sanāksmei 21. gada 22. un 2024. martā
Parlaments vēlas stingrāku ES sankciju izpildi pret Krieviju
Ilgtermiņa risinājums Ukrainas finansējuma vajadzībām
Eiropas Parlamenta deputāti, ar kuriem sazināties
Deivids Makallisters, (EPP, DE), Ārlietu komitejas priekšsēdētājs
Natālija LOISEAU (Renew, FR), Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētājs
Maikls GAHLERS (EPP, DE), pastāvīgā referente par Ukrainu
Andrius KUBILIUS (EPP, LT), pastāvīgā referente par Krieviju
Sofija iekšā Veld (Renew, Nīderlande), referents par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem
Karš Gazas joslā
Jo rezolūcija, kas pieņemta 14. martā, EP deputāti aicina Izraēlu nekavējoties atļaut un atvieglot pilnīgas palīdzības piegādi Gazā un visā Gazā, izmantojot visus esošos robežšķērsošanas punktus, uzsverot steidzamo vajadzību pēc ātras, drošas un netraucētas humānās palīdzības pieejamības.
Viņi atkārtoti aicina uz tūlītēju un pastāvīgu pamieru, lai novērstu draudošo masveida bada risku Gazā un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvotu visus ķīlniekus. Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai ir jādod tūlītēja piekļuve visiem Izraēlas ķīlniekiem, kas tiek turēti Gazā, lai nodrošinātu viņiem medicīnisko aprūpi.
EP deputāti brīdina, ka nevar būt nekādu izredžu uz mieru, drošību, stabilitāti un labklājību Gazā vai palestīniešu un Izraēlas izlīgumam, kamēr Hamas un citi teroristu grupējumi spēlēs kādu lomu Gazā.
Parlaments arī stingri nosoda ekstrēmistu kolonistu vardarbības pieaugumu un Izraēlas bruņoto spēku uzbrukumus palestīniešiem Rietumkrastā, uzbrukumus, kuros jau ir nogalināti simtiem un ievainoti tūkstošiem palestīniešu civiliedzīvotāju. Deputāti asi nosoda palestīniešu zemes nelikumīgās apmetnes paātrināšanos, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums. Viņi ir ļoti nobažījušies par konflikta eskalācijas risku, jo īpaši Libānā.
Jo rezolūcija, kas pieņemta 18. janvārī, Parlaments visstingrākajā iespējamajā izteiksmē nosodīja nicināmos teroristu uzbrukumus, ko Hamas pastrādāja pret Izraēlu. Deputāti arī nosodīja nesamērīgo Izraēlas militāro reakciju, kas izraisījusi bezprecedenta apmēra civiliedzīvotāju upuru skaitu.
Viņi uzsver, ka Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt starptautisko tiesību robežās, kas nozīmē, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm vienmēr ir jānošķir kaujinieki no civiliedzīvotājiem, ka uzbrukumiem jābūt vērstiem tikai pret militāriem mērķiem un ka civiliedzīvotāji. un uzbrukumos nedrīkst būt vērsti pret civiliem objektiem.
Rezolūcija arī aicina uz Eiropas iniciatīvu, lai atgrieztu uz pareizā ceļa divu valstu risinājumu, un uzsvērta absolūtā nepieciešamība nekavējoties atsākt miera procesu. Tā atzinīgi vērtē Eiropas Savienību un Arābu līgu Miera dienas centieni Tuvo Austrumu mieram, kas tika uzsākta tieši pirms uzbrukumiem, kas notika 7. oktobrī.
Papildu informācija
Parlaments aicina Izraēlu atvērt visas robežšķērsošanas vietas uz Gazu humānās palīdzības sniegšanai
Izraēlas un Hamas karš: EP deputāti pieprasa pastāvīgu pamieru ar diviem nosacījumiem
Deputāti nosoda Hamas uzbrukumu Izraēlai un aicina veikt humāno pauzi
Priekšsēdētājs Metsola Eiropadomē: ES jāpaliek saskaņotai un vienotai
Vadošie EP deputāti nosoda Hamas teroristu uzbrukumu Izraēlai
Eiropas Parlamenta deputāti, ar kuriem sazināties
Deivids Makallisters, (EPP, DE), Ārlietu komitejas priekšsēdētājs
Eiropas drošība un aizsardzība
Divos ziņojumos par ES ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku pieņemts 28. februārī, EP deputāti brīdina, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis virkni globālu ekonomisko satricinājumu un pievienojis ievērojamu destabilizējošu spiedienu uz Rietumbalkānu un Austrumu partnerības valstīm.
Viņi vēlas, lai ES reformētu savu kaimiņattiecību politiku un paātrinātu paplašināšanās procesu, vienlaikus virzot institucionālās un lēmumu pieņemšanas reformas, tostarp līdz 2024. gada vasarai publicējot ceļvedi turpmākajam darbam. Deputāti mudina ES uzlabot savu spēju rīkoties reaģēšana uz globālām krīzēm, kā arī to novēršana.
Ņemot vērā ASV un Ķīnas konkurenci, Parlaments ir nobažījies par ekskluzīvāku sadarbības formātu pieaugošo nozīmi un uzsver, ka tradicionālajiem daudzpusējiem forumiem, jo īpaši ANO un tās aģentūrām, vajadzētu būt ES iecienītākajiem sadarbības forumiem.
Koncentrējoties uz Krievijas nelikumīgo, neizprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu, Parlaments uzsver Irānas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas un Ķīnas lomu Kremļa kara mašīnas atbalstīšanā. Deputāti saka, ka Krievijas karš ir daļa no plašākas stratēģijas, lai grautu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, un uzsver, ka ES turpinās atbalstīt Kijevu ar nepieciešamajiem militārajiem līdzekļiem, lai izbeigtu konfliktu.
Deputāti arī pieprasa palielināt un paātrināt ES finansiālo un militāro palīdzību, uzsverot, ka Ukrainas militārā uzvara un valsts turpmākā integrācija ES un NATO ir nepieciešamas, lai garantētu Eiropas drošību, stabilitāti un ilgtspējīgu mieru.
Papildu informācija
Ārpolitika, drošība un aizsardzība: ES jākoncentrējas uz stratēģiskām aliansēm
Eiropas Parlamenta deputāti, ar kuriem sazināties
Natālija LOISEAU (Renew, FR), Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētājs
David McAllister (EPP, Vācija), Ārlietu komitejas priekšsēdētājs un ziņotājs par kopējo ārpolitiku un drošības politiku
Svens Miksers (S&D, Igaunija), ziņotājs par kopējo drošības un aizsardzības politiku
Paplašināšana
EP deputāti Ārlietu komitejā 19. martā apsprieda ES paplašināšanās nākotni ar Austrijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Slovēnijas ārlietu ministriem un Bulgārijas, Horvātijas, Kipras ministru vietniekiem vai valsts sekretāriem, Grieķija un Ungārija.
Jo 2023 gada ziņojums par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, EP deputāti brīdina, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski destabilizējis valstis Rietumbalkānos un Austrumu partnerībā. Saskaņā ar ziņojumu, tas apdraud ES drošību. Lai to risinātu, deputāti iesaka ES reformēt kaimiņattiecību politiku un paātrināt paplašināšanās procesu.
Februārī parlaments pieņēma ziņojumu, kurā aicināts veikt institucionālas un finanšu reformas nodrošināt ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis. Ar Ukrainas mehānisms, tā apstiprināja ilgtermiņa finansējumu Ukrainai, lai palīdzētu tās atveseļošanai un modernizācijas centieniem un palīdzētu tai ceļā uz dalību ES. Deputāti arī atbalstīja Reformu un izaugsmes mehānisms Rietumbalkāniem atbalstīt ES partnerus reģionā, veicinot plašas sociālekonomiskās reformas, uzlabojot tiesiskuma pamattiesības un paātrinot šo partneru ekonomisko pielāgošanos ES standartiem.
Jo 13. decembrī pieņemtajā rezolūcijā, Parlaments nosauca ES paplašināšanās politiku par vienu no spēcīgākajiem ģeopolitiskajiem instrumentiem, kas ir tā rīcībā, un stratēģisku ieguldījumu mierā un drošībā. Deputāti mudina Eiropadomi sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovas Republiku. Ja tiks sperti konkrēti soļi, deputāti norāda, ka būtu jāsāk iestāšanās sarunas arī ar Bosniju un Hercegovinu un Gruzijai jāpiešķir kandidātvalsts statuss.
Deputāti arī uzsver, ka ES ir jānosaka skaidrs paplašināšanās grafiks kandidātvalstīm, lai līdz 2030. gadam pabeigtu pievienošanās sarunas. Tomēr nevajadzētu būt ātram ceļam uz dalību. Deputāti uzstāj, ka ir jāizpilda tā dēvētie Kopenhāgenas kritēriji, lai nodrošinātu, ka kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis demonstrē konsekventu un ilgstošu apņemšanos ievērot demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzības ievērošanu, kā arī ekonomiskās reformas.
Papildu informācija
Serbijai un Kosovai ir jāstrādā, lai deeskalētu situāciju Kosovas ziemeļos
Melnkalnes virzība uz pievienošanos ES zaudē apgriezienus
Parlaments mudina sākt sarunas par pievienošanos ES ar Moldovu
Deputāti aicina ES un Turkiju meklēt alternatīvus sadarbības veidus
Deputāti vērtē situāciju Albānijā un Bosnijā un Hercegovinā
Eiropas Parlamenta deputāti, ar kuriem sazināties
David McAllister (EPP, Vācija), Ārlietu komisijas priekšsēdētājs
Tonino Picula (S&D, HR), ziņotājs par Melnkalni
Načo Sančess Amors (S&D, ES), referente par Turkiye
Izabela Santosa (S&D, PT), referente par Albāniju
Paulo Rangels (EPP, PT), referente par Bosniju un Hercegovinu
lauksaimniecība
Komisijas vienkāršošanas pakete lauksaimniekiem un lauksaimniecības nozares ieguldījums ES klimata mērķu sasniegšanā tika apspriests divās debatēs ar komisāriem Lauksaimniecības komitejā 19. martā. Deputāti ar lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski apsprieda Komisijas ierosinātās darbības, lai samazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem. Deputāti apsprieda lauksaimniecības nozares ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā ar klimata politikas komisāru Vopki Hoekstru.
Debates ar komisāru Wojciechowski notika pēc viedokļu apmaiņas par to pašu tēmu, ko Eiropas Parlamenta deputāti veica ar Komisijas pārstāvjiem komitejas sanāksmē 26. februārī. saite lai vēlreiz skatītos apmaiņu.
Jo vēstule 20. februārī nosūtīja komisāram Wojciechowski, Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs Norberts Lins (EPP, DE), ko atbalstīja vairākums politisko grupu, izvirzīja priekšlikumus, lai risinātu pašreizējās grūtības, ar kurām saskaras Eiropas lauksaimnieki.
Plenārsēdes debates par ilgtspējīgu un godīgi atalgotu ES lauksaimniecību notika 7. februārī. saite lai vēlreiz skatītos debates.
Deputāti 12.martā debatēja par nepieciešamību noteikt sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importam ES un nodrošināt ES lauksaimnieciskās ražošanas stabilitāti. Jūs varat skatīties debates šeit.
Eiropas Parlamenta deputāti, ar kuriem sazināties
Norberts Linss (PPE, DE), Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs
Eiropas ekonomikas koordinācija
13. martā, Deputāti pieņēma rezolūciju izklāstot savas bažas un prioritātes nākamajam ekonomikas koordinācijas ciklam starp dalībvalstīm. Viņi pauda bažas par ekonomisko situāciju, pastāvīgo ekonomisko nenoteiktību un vājo izaugsmi, konkurētspēju un produktivitāti ES.
Deputāti piebilst, ka daudzas dalībvalstis cieš no strukturālām problēmām, kas kavē to izaugsmes potenciālu, un valsts un privāto investīciju trūkums atsevišķās dalībvalstīs bloķē sociāli līdzsvarotas un ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Viņi arī uzsver, ka pietiekami lieli valsts ieguldījumi ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas galvenos mērķus un risinātu Savienības pašreizējās un turpmākās prioritātes, piemēram, finansēt zaļo un digitālo pāreju.
Papildu informācija
Eiropas Parlamenta deputāti, ar kuriem sazināties
Renē Repasi (S&D, DE), referents
