Otrdien Juridiskā komisija apstiprināja ar ES valdībām saskaņoto likumprojektu, kas prasa uzņēmumiem mazināt negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.
EP deputāti par Juridiskā komisija pieņemts ar 20 balsīm par, 4 pret un nevienam atturoties jauns, t.s.due diligence” noteikumi, uzliekot uzņēmumiem pienākumu mazināt to darbības nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, tostarp verdzību, bērnu darbu, darbaspēka ekspluatāciju, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, piesārņojumu un dabas mantojuma iznīcināšanu. Prasība novērst, izbeigt vai mazināt to negatīvo ietekmi attiecas arī uz uzņēmumu augšējiem partneriem, kas strādā projektēšanas, ražošanas, transportēšanas un piegādes jomā, un pakārtotajiem partneriem, tostarp tiem, kas nodarbojas ar izplatīšanu, transportēšanu un uzglabāšanu.
Darbības joma un pārejas plāns
Noteikumi attieksies uz EU1 un ārpus ES esošiem uzņēmumiem un mātesuzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro, un franšīzēm, kuru apgrozījums pārsniedz 80 miljonus eiro, ja vismaz 22.5 miljonus veidoja honorāri.
Uzņēmumiem būs arī jāintegrē uzticamības pārbaude savā politikā un riska pārvaldības sistēmās, kā arī jāpieņem un jāievieš pārejas plāns, padarot to uzņēmējdarbības modeli saderīgu ar globālās sasilšanas robežu 1.5°C saskaņā ar Parīzes līgums. Pārejas plānā jāiekļauj uzņēmuma klimata pārmaiņu mērķi noteiktā laikā, galvenās darbības to sasniegšanai un paskaidrojums, tostarp skaitļi, par to, kādi ieguldījumi ir nepieciešami plāna īstenošanai.
Civiltiesiskā atbildība un naudas sodi
Uzņēmumi būs atbildīgi, ja tie neievēros savas uzticamības pārbaudes pienākumus, un tiem būs pilnībā jākompensē cietušajiem. Viņiem būs arī jāpieņem sūdzību mehānismi un jāsadarbojas ar personām un kopienām, kuras viņu darbības ir skārušas nelabvēlīgi.
Dalībvalstis iecels uzraudzības iestādi, kas būs atbildīga par uzraudzību, izmeklēšanu un sodu uzlikšanu uzņēmumiem, kas neievēro noteikumus. Tie var ietvert naudas sodus līdz 5% no uzņēmumu neto apgrozījuma visā pasaulē. Ārvalstu uzņēmumiem būs jāieceļ savs pilnvarotais pārstāvis, kas atrodas dalībvalstī, kurā tie darbojas, un kurš to vārdā sazināsies ar uzraudzības iestādēm par uzticamības pārbaudes ievērošanu. Komisija izveidos Eiropas uzraudzības iestāžu tīklu, lai atbalstītu sadarbību starp uzraudzības iestādēm.
Laimētāju skaits
Pēc komitejas balsojuma vadošais EP deputāts Lara Voltersa (S&D, NL) teica: “Esmu gandarīts, ka skaidrs vairākums Juridiskās komitejas locekļu šodien atbalstīja Pienācīgas pārbaudes direktīvu. Ir pēdējais laiks pieņemt šos tiesību aktus, lai apturētu korporatīvo ļaunprātīgu izmantošanu un sniegtu uzņēmumiem skaidrību par to, kas no tiem tiek gaidīts. Es ar nepacietību gaidu balsojumu plenārsēdē un esmu pārliecināts, ka tas tiks ātri pieņemts.
Nākamie soļi
Kad direktīvu oficiāli apstiprinās Eiropas Parlaments un dalībvalstis, tā stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
fons
Komisija priekšlikums ieviesta 23. gada 2022. februārī, atbilst Eiropas Parlamenta 2021. gada aicinājumam obligātās uzticamības pārbaudes tiesību akti. Tas papildina citus esošos un gaidāmos tiesību aktus šajā jomā, piemēram, mežu izciršanas regulējums, konfliktu minerālu regulēšana un noteikumu projekts, kas aizliedz produktus, kas izgatavoti ar piespiedu darbu.
