Parlaments trešdien pieņēma savu nostāju par Komisijas priekšlikums par Augsnes monitoringa likumu, kas ir pirmais ES tiesību akts par augsnes veselību, ar 336 balsīm pret, 242 un 33 atturoties.
Deputāti atbalsta vispārējo mērķi nodrošināt veselīgas augsnes līdz 2050. gadam saskaņā ar ES nulles piesārņojuma ambīcija un vajadzība pēc saskaņotas augsnes veselības definīcijas, kā arī visaptverošas un saskaņotas uzraudzības sistēmas, lai veicinātu ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu un attīrītu piesārņotās vietas.
Jaunais likums uzliks par pienākumu EU valstīm vispirms jāuzrauga un pēc tam jānovērtē visu to teritorijā esošo augšņu stāvoklis. Valsts iestādes var piemērot augsnes deskriptorus, kas valsts līmenī vislabāk ilustrē katra augsnes veida augsnes īpašības.
Deputāti ierosina piecu līmeņu klasifikāciju, lai novērtētu augsnes veselību (augsts, labs, vidējs ekoloģiskais stāvoklis, degradētas un kritiski degradētas augsnes). Augsnes ar labu vai augstu ekoloģisko stāvokli būtu uzskatāmas par veselīgām.
Piesārņotas augsnes
Saskaņā ar Komisijas datiem ES ir aptuveni 2.8 miljoni potenciāli piesārņotu vietu. Deputāti atbalsta prasību ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā izveidot publisku šādu objektu sarakstu visās ES valstīs.
ES valstīm būs arī jāizmeklē, jānovērtē un jāattīra piesārņotās vietas, lai novērstu nepieņemamus riskus cilvēku veselībai un videi, ko rada augsnes piesārņojums. Izmaksas ir jāsedz piesārņotājiem saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”.
Laimētāju skaits
Pēc balsošanas referents Mārtiņš HOJSIKS (Renew, SK) teica: “Mēs beidzot esam tuvu vienotas Eiropas sistēmas sasniegšanai, lai aizsargātu mūsu augsni no degradācijas. Bez veselīgām augsnēm uz šīs planētas nebūs dzīvības. No šī neatjaunojamā resursa ir atkarīga lauksaimnieku iztika un ēdiens uz mūsu galda. Tāpēc mūsu pienākums ir pieņemt pirmo ES mēroga tiesību aktu, lai uzraudzītu un uzlabotu augsnes veselību.
Nākamie soļi
Parlaments ir pieņēmis savu nostāju pirmajā lasījumā. Jaunais Parlaments izskatīs šo lietu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 6.–9. jūnijā.
fons
Tiek lēsts, ka aptuveni 60–70 % Eiropas augsnes ir neveselīgā stāvoklī tādu problēmu dēļ kā pilsētu paplašināšanās, zems zemes pārstrādes līmenis, lauksaimniecības intensifikācija un klimata pārmaiņas. Degradētas augsnes ir galvenais klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes izraisītājs un samazina galveno ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, kas ES izmaksā vismaz 50 miljardus eiro gadā, saskaņā ar Komisijas teikto.
Šis tiesību akts atbilst iedzīvotāju cerībām aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, ainavu un okeānus, kā arī novērst piesārņojumu, kā izteikts 2. panta 1. punktā, 2. panta 3. punktā un 2. panta 5. punktā. konferences par Eiropas nākotni secinājumiem.
