Vienai no septiņām dziļūdens haizivju un raju sugām draud izzušana pārmērīgas nozvejas dēļ, liecina jauns astoņu gadu studēt šodien publicēts žurnālā Zinātne.
Konkrēti, analīzē atklājās, ka haizivis un rajas tiek nozvejotas kā nejauša piezveja zvejniecībās, kuru mērķis ir komerciāli vērtīgākas sugas. Tomēr tie tiek saglabāti to eļļas un gaļas vērtības dēļ. Tas kopā ar neseno globālo paplašināšanos haizivju aknu eļļas tirdzniecībā ir izraisījis strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos.
"Apmēram puse no pasaules haizivīm atrodas zemāk par 200 metriem, zemāk, kur saules gaisma sasniedz okeānu," saka Nikolass Dulvijs, izcilais SFU jūras bioloģiskās daudzveidības un saglabāšanas profesors.
"Pirmo reizi viņi redz saules gaismu, kad viņi tiek uzvilkti uz zvejas laivas klāja."
Šajā jaunajā Dulvy analīzē tika novērtētas vairāk nekā 500 haizivju un raju sugas un iesaistīti vairāk nekā 300 eksperti no visas pasaules. Tajā konstatēts, ka saskaņā ar Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) apdraudēto sugu Sarkanā saraksta kritērijiem aptuveni 60 sugām draud paaugstināts izzušanas risks pārzvejas dēļ.
"Tā kā atklātā jūra un piekrastes ūdeņi daudzās pasaules valstīs kļūst noplicināti, mēs stimulējam zvejniekus zvejot jūrā, un ir kļuvis tehnoloģiski dzīvotspējīgs zvejot līdz kilometra dziļumam," saka Dulvijs.
Dziļūdens haizivis un rajas ir vieni no jutīgākajiem jūras mugurkaulniekiem, jo tiem ir ilgs mūžs un zems vairošanās līmenis. To dzīves cikls ir vairāk līdzīgs jūras zīdītājiem, piemēram, vaļiem un valzirgiem, kuri agrāk tika izmantoti eļļas iegūšanai un tagad ir ļoti aizsargāti.
"Daudzas dziļūdens haizivis un rajas spēj izturēt tikai ļoti mazu zvejas spiedienu," saka Dulvijs. "Dažām sugām var būt nepieciešami 30 gadi vai vairāk, lai nobriestu Grenlandes haizivis, iespējams, līdz pat 150 gadiem, un visā dzīves laikā tās iegūst tikai 12 mazuļus."
Haizivis un rajas saglabā savu peldspēju, jo tām ir taukainas aknas, taču šie tauki ir ļoti vērtīgi. To plaši izmanto kosmētikā, uztura bagātinātājos un medikamentos, piemēram, vakcīnās. Ir arī palielinājies slidu zvejas apjoms, lai atbalstītu pieprasījumu pēc raudzētām slidām, kas ir tradicionāla korejiešu delikatese.
“Ir gūti lieli panākumi haizivju spuru tirdzniecības regulēšanā. Tagad mums ir jāpievērš uzmanība starptautiskās aknu eļļas tirdzniecības regulēšanai.
Papildus starptautiskās tirdzniecības ar haizivju aknu eļļu regulēšanai pētījums apstiprina arī globālu centienu līdz 30. gadam aizsargāt 2030 procentus pasaules okeānu. Aizsargājot 30 procentus no okeāna dziļuma (200 līdz 2,000 metri), tiktu nodrošināti 80 procenti. sugu daļējai aizsardzībai visā to areālā. Vispasaules aizliegums zvejot zem 800 metriem nodrošinātu 30% vertikālu patvērumu trešdaļai apdraudēto dziļūdens haizivju un raju.
Globālo haizivju tendenču projekts ir Simona Freizera universitātes, IUCN haizivju speciālistu grupas, Džeimsa Kuka universitātes un Džordžijas akvārija sadarbība, kas izveidota ar Haizivju aizsardzības fonda atbalstu.
Rakstījis Džefs Hodsons
Avots: SFU
