Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Eiropas Cilvēktiesību konvencija, uzskaitītas pamattiesības un pamatbrīvības, kuras nekad nevar pārkāpt valstis, kuras ir ratificējušas konvenciju. Tie ietver tādas tiesības kā: tiesības uz dzīvību vai spīdzināšanas aizliegumu, tiesības uz brīvību un drošību, kā arī tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.
Konvencija nodrošina vienotu juridisko bāzi, kas nodrošina vienādu izpratni par cilvēktiesībām ikvienai personai neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī šī persona dzīvo, un pat tad, ja šīm valstīm nav vienādas politiskās, juridiskās vai sociālās tradīcijas.
Rakstīts gados pēc Otrā pasaules kara
Konvencija tika izstrādāta un uzrakstīta gados pēc Otrā pasaules kara lai aizsargātu personas pret viņu valsts ļaunprātīgu izmantošanu, lai radītu uzticību starp iedzīvotājiem un valdībām un ļautu dialogam starp valstīm.
Eiropa un pasaule kopumā kopš 1950. gada ir ievērojami attīstījusies gan tehnoloģiski, gan cilvēku un sabiedrības konstrukciju skatījumā. Ņemot vērā šādas izmaiņas pēdējo septiņu gadu desmitu laikā, nepilnības pagātnes realitātē un tālredzības trūkums atsevišķu konvencijas pantu formulēšanā rada izaicinājumus, kā uztvert un aizsargāt cilvēktiesības mūsdienu pasaulē.
Lai risinātu šīs problēmas, Eiropas Konventam bija jāattīstās. Tas ir bieži pārskatīts, un ir pievienoti jauni protokoli, lai paplašinātu cilvēktiesību jomu, ņemot vērā izmaiņas sabiedrībā, tostarp jautājumus, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, bioētiku vai vidi, kā arī citus jautājumus, kurus mēs šodien uzskatām par normāliem, piemēram, kā īpašuma aizsardzība, tiesības uz brīvām vēlēšanām vai pārvietošanās brīvība.
Izstrādātāji, kas formulēja Eiropas konvencijas tekstu, bija izglītoti un darbojās laikā, kad cilvēktiesības nebija bijušas likumdošanas un sociālā modeļa centrā. Tāpēc vispirms bija nepieciešams to formulēt. Par to bija jāpanāk politiska vienošanās pasaulē, kas tikko bija piedzīvojusi divus pasaules karus un saskārās ar daudziem ļoti smagiem izaicinājumiem, un dažos gadījumos šīs valstis, iespējams, vēl nebija pilnībā gatavas Vispārējām cilvēktiesībām.
Jaunas realitātes ar tehnoloģiju attīstību un sociālo attieksmi
Kopš konvencijas atvēršanas parakstīšanai 1950. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas attieksmē pret tādiem jautājumiem kā nāvessods un diskriminācija dzimuma un invaliditātes dēļ. Turklāt Eiropas konvencija ir jāpiemēro arī attiecībā uz lietām, kas 1950. gadā nepastāvēja, piemēram, plaši izmantotas drošības kameras (pazīstamas kā CCTV) sabiedriskās vietās un veikalos, in vitro apaugļošana (IVF), internets, dažādi medicīnas sasniegumi un daudzas citas lietas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, galvenā Padomes juridiskā institūcija Eiropa kas interpretē Eiropas konvenciju un lemj par lietām, kas saistītas ar tās piemērošanu vai tās trūkumu reālajā dzīvē, kad tai tiek nodota izskatīšanai, ir lēmusi par daudziem sabiedriskiem jautājumiem, piemēram, abortiem, pašnāvības palīdzību, ķermeņa pārmeklēšanu, verdzību ģimenē, reliģisko simbolu nēsāšanu. skolās žurnālistu avotu aizsardzība un DNS datu saglabāšana.
Dažos gadījumos ir izskanējusi kritika pret Eiropas konvenciju un, konkrētāk, tās interpretāciju, ka tā ir paplašinājusies "pārsniedzot to, ko konvencijas veidotāji bija domājuši, parakstoties uz to". Šādas pretenzijas parasti ir izvirzījušas noteiktas konservatīvās frakcijas, taču, tos analizējot, tās patiesībā ir nevietā un parāda maz izpratni par to, kā tiek pieņemti un interpretēti likumi.
Iebildumi pret Eiropas Cilvēktiesību tiesas “tiesu aktīvismu”, kas ļoti retos gadījumos var būt pamatots ar reālu apšaubāmu Tiesas lēmumu, parasti ir izsekojami jautājumos, kuros sūdzības iesniedzējs nepiekrīt spriedumam, nevis faktam. Tiesa interpretē noteiktu Eiropas konvencijas aspektu, ņemot vērā mūsdienu apstākļus, tostarp citas starptautiskās cilvēktiesību tiesības.
Eiropas konvencijas izskatīšana kā "dzīvs instruments" ir būtiska, lai tiesību akti pielāgotos šīm izmaiņām, un jēgpilnām cilvēktiesībām ir jāpaliek realitātei. Eiropas konvencijai ir jābūt “dzīvam instrumentam”, pasaulei mainoties, nemainot to, kas ir cilvēktiesības.
