17. un 18. februārī Eiropas (ES) un Āfrikas (ĀS) savienību vadītāji tiksies uz vēl vienu samitu, lai apspriestu abu kontinentu nākotni. Šis ir sestais Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības samits, kas notiek Briselē. Galvenais mērķis ir stiprināt abu pušu saites, lai veidotu kopīgu nākotni kā līdzvērtīgiem partneriem. Taču atšķirībā no citiem līgumiem šai “aliansei” ir jābūt vairāk sinerģijas nekā citiem dažādos līmeņos.
Nav šaubu par šīs partnerības milzīgo nozīmi Āfrikā. Bet diemžēl saskaņā ar tautas attīstības indeksu Āfrikas valstis ir šīs attīstības un cilvēces ranga apakšā starp visām pasaules valstīm. Tas nozīmē, ka ir daudz jāstrādā, lai visiem Āfrikas iedzīvotājiem nodrošinātu labus apstākļus, jo īpaši izglītības, veselības vai ekonomikas attīstības jomā.
Efektīvāka partnerība
No otras puses, noderētu ciešāka un efektīvāka partnerība ar Āfriku Eiropa. Ņemot vērā dabas resursu pārpilnību, Āfrika joprojām ir kontinents ar vislielāko ekonomisko potenciālu pasaulē. Turklāt ciešāka partnerība varētu mazināt migrācijas krīzi, kas pēdējā desmitgadē pārņēma Dienvideiropu un kas turpina nogalināt ievērojamu skaitu cilvēku, kuri vēlas riskēt ar savu dzīvību, lai iegūtu labāku dzīvi sev un saviem bērniem. Ir svarīgi uzsvērt, ka Āfrika ir viena no galvenajām migrācijas uz Eiropu saknēm.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas oficiālajiem datiem 2021. gadā jūrā bojāgājušo skaits palielinājās par 22%, un 2,598. gada janvārī-novembrī tika ziņots par 2021 mirušiem vai bezvēsts pazudušiem cilvēkiem trīs galvenajos maršrutos (Vidusjūras austrumu daļa, Vidusjūras centrālā daļa un Vidusjūras rietumu maršruti). , salīdzinot ar 2,128 tajā pašā periodā 2020. gadā.
Saskaņā ar Eiropadomes darba kārtību šis samits būs iespēja atjaunot partnerību un mērķēt uz galvenajām politiskajām prioritātēm, lai radītu lielāku labklājību visiem. Šīs sanāksmes uzmanības centrā būs vērienīgas Āfrikas un Eiropas investīciju paketes uzsākšana, lai risinātu globālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un veselības krīzes. Ņemot vērā šos divus galvenos mērķus, varam secināt, ka ES centīsies ietekmēt Āfriku, lai tā pieņemtu atbildīgu un pārtikušu politiku, piemēram, zaļo pāreju un digitālo pāreju, darba vietu radīšanu un, pats galvenais, ieguldījumus tautas attīstībā.
Izglītība un brīvības
Attiecībā uz tautas attīstību steidzami jāattīsta divas galvenās jomas: veselība un izglītība. Šī pakete būtu izdevīga, lai radītu pamatu pareizas politikas īstenošanai, kas ļautu veikt nozīmīgākas pārmaiņas Āfrikas sabiedrībā, ko atbalsta Cilvēktiesības, tostarp vārda brīvība un reliģijas vai ticības brīvība. Piemēram, šī investīciju pakete uzlabotu veselības drošību un sagatavotu pareizos apstākļus, lai visiem afrikāņiem atvērtu piekļuvi veselības aprūpei. Turklāt izglītība ir vienīgais veids, kā veicināt vienas valsts ekonomisko attīstību. Tādējādi šis ieguldījums varētu būt noderīgs, lai ieguldītu iekļaujošā izglītībā un visu Āfrikas bērnu, īpaši sieviešu, mācīšanas veidošanā, kas ietvertu izglītību par Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas vērtībām. Turklāt starp abām pusēm būtu vēlama plašāka studentu apmaiņas programma, kas būtu līdzīga Erasmus+.
Drošāka Āfrika
Turklāt mēs nevaram domāt par Āfriku, nedomājot par iespējamiem risinājumiem, kā padarīt kontinentu par drošāku vietu visiem afrikāņiem. Āfrika joprojām ir viens kontinents ar vairākiem konfliktiem, kas kaitē miljoniem cilvēku ikdienas dzīvei, un bieži vien ar Eiropas lielvaru piekrišanu.
Līdz ar to samits varētu būt iespēja vienoties par sadarbības risinājumiem, lai cīnītos pret kontinenta nestabilitāti un neļautu cilvēkiem rosināt radikalizāciju un pievienoties teroristu grupējumiem.
ES neapšaubāmi var palīdzēt Āfrikas valstīm aizstāvēties un nodrošināt tām atbilstošu apmācību un aprīkojumu. Tomēr viņi nevar aizmirst iemantot spēcīgas zināšanas un vērtības par pamattiesībām tiem, kuri būs rītdienas vadītāji: nekavējoties nepieciešamie aizsardzības resursi bez investīcijām izglītības un pamattiesību zināšanu nodrošināšanā nodrošinās tikai bruņotu konfliktu turpināšanu.
Veselība un uzturs
Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, ir iespējams uzlabot palīdzību Āfrikas valstīm, lai kontrolētu pandēmijas, izmantojot pastiprinātu kontroli un pareizas bezpiedevas uztura pieejamību. Turklāt ir vajadzīga palīdzība, lai izveidotu spēcīgāku imūnsistēmu kontinentā, kur bads un nepietiekams uzturs, iespējams, ir viens no nozīmīgākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem.
Šī sanāksme varētu būt iespēja virzīt ES humāno palīdzību Āfrikai, palīdzot izveidot infrastruktūru, ko būvējuši vietējie iedzīvotāji. Tas ļaus viņiem būt pašpietiekamiem un būt resursiem ES un pasaulei, godīgā veidā iegūt kvalitatīvus izejmateriālus un ražotus materiālus, kas veicina Āfrikas iedzīvotāju ekonomiku un Āfrikas iedzīvotāju labklājību.
Ursula von der Leyen, savā pirmajā runā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā, atcerējās Eiropas un Āfrikas uzdevumu. Visaptveroša stratēģija, tuvs kaimiņš un dabisks partneris bija vārdi, kurus prezidents izmantoja, lai raksturotu partnerību ar Āfriku. Viņas runas pusē "Eiropai ir jāatbalsta Āfrika, izstrādājot un īstenojot savus risinājumus tādām problēmām kā nestabilitāte, pārrobežu terorisms un organizētā noziedzība.. "
Rezumējot, ES šis izaicinājums būtu jāpieņem ļoti īpaši. Tautas attīstībai ir jābūt nākotnes stratēģijas starp Eiropu un Āfriku centrā. Šī alianse varētu būt Āfrikas virzītājspēks, lai mainītu sabiedrību uz godpilnām normām un vērtībām un kopīgiem spēkiem saglabātu kopīgus mērķus. Lai atbalstītu koalīciju, mums ir jānodrošina, lai šīs idejas varētu īstenot atbilstoši Vispārējo cilvēktiesību pamatvērtībām: izglītība, mūsu pilsoņu drošība un labklājība, cilvēktiesību aizsardzība visiem, dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju palielināšana visās jomās. demokrātijas principu ievērošana, laba pārvaldība un tiesiskums.
Ātrāka un dziļāka integrācija
Tas varētu būt sākums jaunam "Māršala plānam", kas ļautu ātrāk un dziļāk integrēt Āfriku, kā tas izdevās Eiropas kontinentā. Lai šī Eiropas pasaka Āfrikai un visiem afrikāņiem iedvesmo no jauna.
