Manā valstī Portugālē inflācija mūs ir skārusi ātri un mežonīgi. Saskaņā ar Portugāles patērētāju aizsardzības aģentūras DECO datiem būtisks pārtikas grozs šodien maksā par 12,2% vairāk nekā pirms kara (23. februārī). Bet tagad visi zina, ka inflācija pastāv jau ilgu laiku…
Ap 2021. gada novembri es kopā ar savu kolēģi veidoju stāstu par vietējiem uzņēmumiem. Lai sagatavotu šo gabalu, mums vajadzēja intervēt dažus tirgotājus, un tāpēc mēs intervējām restorāna vadītāju Margaridas jaunkundzi. "O Bitoque" (bitoks ir populāra portugāļu ēdiena nosaukums). Intervijā viņa teica kaut ko interesantu un pārsteidzošu (tajā laikā).
Tāpēc intervijā, ko veicām, mēs ar kolēģi vēlējāmies atbildēt uz jautājumu: “Kas pēdējos gados ir ietekmējis vietējos uzņēmumus?”. Mēs jau gaidījām dažas atbildes. Piemēram, “pandēmija”, “lielo ķēžu restorāni” utt. Mums jau bija dažas piezīmes par visiem šiem jautājumiem, lai pēc tam tās ierakstītu stāstā. Bet, kad mēs uzdevām šo jautājumu, Margarida kundze, protams, nedaudz runāja par pandēmiju, bet pēc tam teica:
Mēs ar kolēģi bijām mazliet pārsteigti par šo paziņojumu. Protams, novembrī mēs jau bijām dzirdējuši par zināmu inflāciju Vācijā un Nīderlandē; tomēr visi Portugāles ekonomisti teica, ka: pirmkārt, inflācija Portugālē vēl nav ieradusies; un otrkārt, ka Portugāle, visticamāk, netiks ietekmēta.
Un nē, valsts ierēdņu algu palielinājums par 0,9% ne vienmēr bija saistīts ar inflāciju. Jā, 0,9% rādītājs tika aprēķināts no inflācijas skaitļa 2022. gada valsts budžeta (pirmais šī dokumenta projekts, tas, kurš netika apstiprināts Republikas asamblejā) sastādīšanas brīdī. Taču valsts darbinieku algu paaugstināšana jau bija sociālistu valdības un viņu kreiso atbalstītāju solījums.
Ekonomisti saka, ka inflācija Portugālē sākās tikai ar karu (vai vismaz pirms kara tā bija minimāla), bet es tam nepiekrītu. Vietējos uzņēmumus tas jau bija ietekmējis kādu laiku, es teiktu, vismaz septembri/oktobri.
Drīz pēc intervijas es sāku pamanīt stāstus par inflāciju Portugāles laikrakstos. Vienu par graudu un maizes inflāciju atceros tikai nedēļu pēc intervijas Portugāles laikrakstā “Diário de Notícias”.Protams, es metos pie kolēģa, lai parādītu, kā vadītājam ir taisnība. Stāsts vēstīja, ka graudu cena potenciāli varētu pieaugt par 50%(!). Tas bija mēnešus pirms kara.
Vienlaikus ar vēlēšanām (janvārī) ekonomikas specializētie laikraksti nespēja beigt runāt par inflāciju un tās pasliktināšanos citās valstīs. Bet vēl nebija sasniedzis Portugāli. Vispārīgie laikraksti turpināja lielākoties šo jautājumu ignorēt.
Un tad iebrukums... Tikai nedēļu pēc stāstiem par frontēm, sankcijām un ko citu... Tas bija šeit, inflācija beidzot bija ieradusies Portugālē.
Daudzi portugāļi nekad nav pieredzējuši šādu inflācijas līmeni, jo viņi jau ir pieraduši pie eiro. Bet daudzi citi ne tikai atceras, bet arī baidās no inflācijas, jo viņi to pilnībā piedzīvoja pēcrevolūcijas gados.
Mēs ar kolēģi nekad neesam piedzīvojuši inflāciju. Mēs parasti dabūtu dažus kebabus vai citus ielas ēdienus par aptuveni 1 eiro vai 2 eiro, tagad tas ir praktiski neiespējami. Tagad mums ir jāmeklē restorāni, kurus inflācija skārusi vismazāk, vai tie retie, kurus tā joprojām nav skārusi.