Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) pārskata par personu ar invaliditāti deinstitucionalizāciju referente rakstiskā komentārā atzina Padomes lēmējinstitūciju – Ministru komiteju (MK) par atbildi uz Asamblejas aprīļa ieteikumu. 2022. Vienlaikus Reina de Bruijna-Vēzemana arī norādīja uz problēmu, ka MK turpina saglabāt novecojušus uzskatus, pastiprinot cilvēktiesību plaisu ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un pilsonisko sabiedrību kopumā attiecībā uz personām ar garīgās veselības problēmām.
Parlamentārā asambleja ar savu Ieteikumu 2227 (2022), Personu ar invaliditāti deinstitucionalizācija ir atkārtoti uzsvērusi, ka Eiropas Padomei ir "pilnībā jāintegrē paradigmas maiņa, ko aizsāka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) savā darbā". Un, otrkārt, ieteica Ministru komitejai "piešķirt prioritāti atbalstam dalībvalstīm, lai tās nekavējoties sāktu pāriet uz piespiedu prakses atcelšanu garīgās veselības aprūpes iestādēs".
Asambleja kā pēdējo punktu bija ieteikusi saskaņā ar vienbalsīgi pieņemto Asamblejas Ieteikumu 2158 (2019), Piespiešanas izbeigšana garīgajā veselībā: nepieciešamība pēc uz cilvēktiesībām balstītas pieejas ka Eiropas Padome un tās dalībvalstis "atturas no tādu juridisku tekstu projektu apstiprināšanas vai pieņemšanas, kas apgrūtinātu veiksmīgu un jēgpilnu deinstitucionalizāciju, kā arī piespiedu prakses atcelšanu garīgās veselības aprūpes iestādēs un kas ir pretrunā ar garu un burtu CRPD.
Strīdīgs iespējamais jauns juridiskais instruments
Ar šo pēdējo punktu Asambleja norādīja uz pretrunīgi vērtēto iespējamo jaunu tiesību instrumentu, kas regulētu personu aizsardzību piespiedu līdzekļu lietošanas laikā psihiatrijā. Šis ir teksts, ko Eiropas Padomes Bioētikas komiteja ir izstrādājusi, pagarinot Eiropas Padomes darbību Cilvēktiesību un biomedicīnas konvencija. Konvencijas 7. pantā, kas ir galvenais attiecīgais teksts, kā arī tās atsauces tekstā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir ietverti viedokļi, kuru pamatā ir novecojuši 1900. gadu pirmās daļas diskriminējoša politika.
Referente Reina de Bruijn-Wezeman kundze Asamblejas Sociālo lietu, veselības un ilgtspējīgas attīstības komitejas rakstiskajā komentārā norādīja, ka viņa ir apmierināta ar to, ka Ministru komiteja “piekrīt Asamblejai par to, cik svarīgi ir atbalstīt dalībvalstis to attīstībā. no cilvēktiesības-atbilstošas stratēģijas personu ar invaliditāti deinstitucionalizācijai.
Un tajā pašā laikā viņa nevarēja neatkārtot vienu rindkopu no Asamblejas ieteikuma Ministru komitejai: “[…] atturēties no tādu juridisku tekstu projektu apstiprināšanas vai pieņemšanas, kas nodrošinātu veiksmīgu un jēgpilnu deinstitucionalizāciju, kā arī piespiedu prakses atcelšanu. garīgās veselības apstākļos ir grūtāk un kas ir pretrunā CRPD garam un burtam, piemēram, papildu protokola projekts […].
Diemžēl šķiet, ka MK nepiekrīt, ka tas būtu jāattiecina uz personām ar garīgās veselības problēmām, kuras atrodas institūcijās, jo uzskata, ka "personas ar invaliditāti" ir grupa, kas "atšķiras no [,] personām ar garīgās veselības problēmām," Reina de Bruijn-Wezeman atzīmēja.
Viņa uzsvēra, ka: “Šeit ir lietas būtība. Kopš 2016. gada Asambleja ir pieņēmusi trīs ieteikumus MK, uzsverot steidzamo nepieciešamību Eiropa, kā vadošajai reģionālajai cilvēktiesību organizācijai, pilnībā integrēt savā darbā paradigmas maiņu, ko aizsāka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), un tādējādi atbalstīt piespiešanas izbeigšanu garīgās veselības jomā.
Reina de Bruijn-Wezeman kundze precizēja jautājumu: "Tā vietā MK, kā pati norāda šajā atbildē, "ir atbildējusi uz vairākiem Asamblejas ieteikumiem, atkārtoti apstiprinot pilnvaras, ko tā piešķīrusi Bioētikas komitejai, lai izstrādātu Papildu protokolu. Cilvēktiesību un biomedicīnas konvencija par personu cilvēktiesību un cieņas aizsardzību attiecībā uz piespiedu ievietošanu un piespiedu ārstēšanu garīgās veselības aprūpes pakalpojumu ietvaros.
Papildu protokols “nav piemērots mērķim”
"Es vēlos būt ļoti skaidra," piebilda Reina de Bruijna-Vēzemana. “Lai gan es atzinīgi vērtēju lēmumu izstrādāt (nesaistošo tiesību) ieteikumu, kas veicinātu brīvprātīgo pasākumu izmantošanu garīgās veselības aprūpes pakalpojumos, kā arī MK plānus sagatavot (nesaistošu) deklarāciju, kas apliecina Eiropas Padomes apņemšanos uzlabojot garīgās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju aizsardzību un autonomiju, tas nepadara Papildprotokola projektu, kas būs saistošs instruments, vēl patīkamāku.
Šī iespējamā jaunā juridiskā instrumenta (papildu protokola) projekts Eiropas Padomes Ministru komitejas līmenī tika asi kritizēts, jo, neraugoties uz šķietami svarīgo nolūku aizsargāt psihiatrijā piespiedu brutalitātes upurus, kas varētu būt līdzvērtīga spīdzināšanai, faktiski iemūžina Eigēnikas spoks Eiropā. Uzskats pēc iespējas regulēt un novērst šādas kaitīgas prakses pret personām ar invaliditāti vai garīgās veselības problēmām ir krasā pretrunā mūsdienu cilvēktiesību prasībām, kas tās vienkārši aizliedz.
Reina de Bruijn-Wezeman kdze visbeidzot norādīja, ka “vēlamu un nevēlamu juridisko instrumentu “paketi” izveide nedrīkst un nevar novērst uzmanību no fakta, ka Papildprotokola projekts neatbilst mērķim (Eiropas Padomes vārdiem). Cilvēktiesību komisārs), un tas nav savienojams ar CRPD (pēc CRPD domām CRPD komiteja un atbildīgie ANO īpašie ziņotāji).
