Tas ir īsts arhitektūras šedevrs, bet tas ir arī piemineklis skumjam stāstam par mātes skumjām par savu pazudušo bērnu
Mūžīgi zaļajā un neparasti skaistajā Korfu salā atrodas pils, kas slēpj gan interesantu, gan skumju vēsturi.
Tas ir īsts arhitektūras šedevrs gan ārpusē, gan iekšā, taču tas ir arī piemineklis skumjam stāstam par mātes skumjām par pazaudēto bērnu. “Achiljons” ir ķeizarienes ar labu dvēseli, bet ar skumju likteni – Elizabetes jeb tautā plašāk pazīstama kā Sisi pils.
Kas ir ķeizariene Sisi?
1837. gada decembrī Minhenē piedzima Elisaveta-Amālija-Jevgeņija, kuru vēsture atcerēsies kā Sissi. Viņa ir Bavārijas erchercoga Maksimiliāna Jozefa un erchercogienes Ludovičas meita. Meitenes bērnības gadi pagāja netālu no Minhenes, un par Grieķiju viņa uzzināja no sava tēva, kurš bija liels grekofils.
16 gadu vecumā Elizabete iepazinās ar Austrijas imperatoru Franci Jozefu I Habsburgu, kuram tobrīd bija 23 gadi. Mīlestības dzirksts viņu starpā ātri uzliesmoja, un neilgi pēc laika imperators ierosināja precēties jaunajai Sisi.
24. aprīlī Vīnē tika svinētas nevainīgās Sisi un jaunā imperatora Franča Jāzepa kāzas. Iemīlējusies meitene nemaz neapzinās, kādā ģimenē viņa “ienāk” un kādas nelaimes un bēdas viņu sagaida nākotnē, ko galvenokārt izraisījusi vīramāte Sofija.
Princeses Sofijas nāve
Sisi dzemdēja trīs imperatora bērnus - Gizelu, Sofiju un Rodolfu (troņmantinieku), bet vēlāk vēl vienu meiteni - Mariju-Valēriju. Bet ļaunajai un prasīgajai vīramātei ar to nepietiek. Mazā Sofija saslimst, un Sisi nolemj doties viņai līdzi uz Ungāriju, lai mēģinātu uzlabot meitas stāvokli. Viņai par nelaimi mazā princese nomira divu gadu vecumā. Gandrīz visi vaino Sisi viņas nāvē, tostarp viņa pati. Pēc šī nelaimīgā notikuma vīramāte pilnībā rūpējas par Žizelu un Rodolfu.
Kā neuzticība aizved Sisiju uz Korfu salu
Skaistās Sisijas ciešanas ar to nebeidzas. Drīz pēc Sofijas nāves viņa uzzina, ka Francs Džozefs viņu krāpj, kas vēl vairāk ienes tumsu viņas jau tā nomocītajā dvēselē. Lai atjaunotu spēkus un garu, viņa nolemj ceļot. Viena no vietām, ko viņa apmeklē, ir Korfu sala, kurā viņa uzreiz iemīlas un pavada tur daudz laika.
Princeses traģiskās beigas
Ķeizarienes Sisi nāve bija tikpat traģiska kā viņas dzīve. Viņu noslepkavo anarhists Ženēvā, noliecoties, lai smaržotu ziedus, ko viņš viņai dāvina, nezinot, ka pēkšņi izvelk nelielu failu un iegremdē to pie viņas sirds. Nedaudz vēlāk viņa nomira viesnīcā, kurā bija apmetusies.
Pagrieziena punkts ķeizarienes dzīvē un kā tika uzcelta Achillion Palace
Sisija bija pazīstama ar savu skaistumu un nevainojamo izskatu, par ko viņa ļoti rūpējās. Tomēr iekšienē laime viņu jau sen bija pametusi. Lai papildinātu visas viņas ciešanas, viņas mīļotais dēls Rodolfs, troņmantnieks, tiek atrasts miris kopā ar savu mīļoto Mariju Veceru. Mātes bēdas ir tik lielas un nemierināmas, ka Sisi pamet Vīni un dodas uz savu mīļo Korfu salu. Tur viņa nopērk villu, kurā bieži uzturas, to sagrauj un tās vietā uzceļ skaistu pili, ko sauc par “Achillion” vai “Achilio”. Pils tika nosaukta viņas mīļākā varoņa vārdā no Homēra sāgas Iliāda.
Pils vēsture
Pils celta laika posmā no 1889. līdz 1891. gadam Gasturi ciemā, uz kalna ar brīnišķīgu skatu uz jūru un salu. Ēka celta Pompejas stilā. Sisija apmeklēja šo vietu divas reizes gadā. Pēc viņas nāves tas nonāca vienas no viņas meitām un tika slēgts uz deviņiem gadiem. Marija-Valērija (Sisi jaunākā meita) to pārdeva Vācijas ķeizaram Vilhelmam II. Viņš pats veica diezgan daudz papildinājumu, pagarinot dārzus un pārceļot dažus statūtus.
Pirmā pasaules kara laikā pili izmantoja kā militāro slimnīcu franču un serbu karaspēks. Pēc kara beigām un Vācijas sakāves Achillion pils iekļuva Grieķijas valsts robežās. Otrā pasaules kara laikā pils tika izmantota kā militārais štābs.
1962. gadā pili piešķīra privātam uzņēmumam, kas augšējos stāvus pārveidoja par kazino, kas izrādījās pirmais Grieķijā, bet pirmo stāvu pārvērta par muzeju.
1983. gadā Achillion vadību pārņēma Grieķijas Nacionālā tūrisma organizācija. 1994. gadā tā tika izmantota Eiropas Savienības vajadzībām. Pēc tam pils tiek izmantota tūrisma vajadzībām, apmeklējumiem un dažādu pasākumu organizēšanai.
Ekskursija pa “Achillion” skaistulēm
Pie ieejas pilī ir iespaidīgi dzelzs vārti, uz kuriem ir rakstīts nosaukums un pils celšanas gadi. Pa kreisi no pašas ieejas atrodas divas ēkas. Viens mūsdienās pārdod ieejas biļetes, bet agrāk tika izmantots kā šveicars, bet pēc tam to izmantoja žandarmērija. Otro uzcēla ķeizars, un pēc tam to izmantoja kazino viesi.
Pils ir pilna ar interesantām skulptūrām gan dārzā, gan tās fasādē. Pirmā stāva balkonā atrodas divi izsmalcināti marmora kentauri, bet otrā stāva balkonā redzamas četras nimfas – gaismas devējas. Pašas galvenās ieejas durvis rotā itāļu nams Caponetti un balstās uz doriskām kolonnām. Visā pilī var redzēt dažādas ainas un attēlus no grieķu mitoloģijas. Pagalmā atrodas pat divas diezgan iespaidīgas paša Ahilleja statujas. Uz vienas viņš ir attēlots stāvam, bet otrā jau nokritis zemē pēc Parīzes bultas trieciena.
Ahileja dārzi
Nevar noliegt, ka pils ir īsts arhitektūras dārgakmens gan iekšpusē, gan ārpusē, taču arī tās dārzus nedrīkst novērtēt par zemu. Tajos ir īsts ziedu un retu augu izšķērdība, kas stādīti jau Sisi un pēc tam ķeizara laikā.
Pils dārza kolonādē ir vairākas statujas, kas piešķir pilij vēl iespaidīgāku izskatu. Starp tiem jūs varat redzēt Apollo, Afrodīti, visas mūzas un citus.
Pils dārzos ir apskatāma arī ķeizarienes Sisi statuja. Viena no viņas atrodas pie pašas ieejas ēkā.
Pat Sisi statujas izskatās skumji.
Achilleion pils ir īsts šedevrs, kas celta ar lielu meistarību, uzmanību katrai detaļai, bet arī daudz sāpju. Neskatoties uz skaistumu, tajā slēpjas skumjas, neārstējamas sāpes. Šķiet, ka pils ir celta kā templis tieši šīm sāpēm, visbriesmīgākajām no visām – bērna zaudējumam. Tomēr gala rezultāts ir vairāk nekā iespaidīgs.
