Kolumbija, Spānija un Bolīvijas cilts strīds, kuras galeons un tās bagātības nogrima Karību jūrā
1708. gada maija beigās no Panamas uz dzimteni devās spāņu galeons “Sanhosē”. Uz kuģa atrodas milzīgs dārgums – tilpnes ir piepildītas ar vairāk nekā 200 tonnām zelta, sudraba, monētu, smaragdu u.c., kas savāktas no kolonijām Karību jūras reģionā. Karalis Filips V paļāvās uz šiem resursiem, lai finansētu Spānijas mantojuma karu. Tomēr 8. jūnijā “Sanhosē” saskārās ar ienaidnieka britu kuģiem. Cīņas vidū izceļas ugunsgrēks un pēc stundām kuģis dodas pēdējā ceļojumā – jūras dzelmē, velkot līdzi 600 cilvēku apkalpi un dārgumu. Spānijas galeons un tā neskaitāmās bagātības kļuva par leģendu, kas nebeidz intriģēt arheologus un dārgumu meklētājus.
Galeonā bija 64 lielgabali, kuru stobrus rotāja unikāli delfīnu gravējumi. 2015. gadā Kolumbijas valdība sensacionāli paziņoja, ka galeons ir atklāts. "Šis dārgums ir visvērtīgākais, kas jebkad atklāts cilvēces vēsturē," priecājās toreizējais Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss. Taču lielais dziļums padara izpēti sarežģītu un lēnu. Tikai 27. gada 2018. novembrī ASV bāzētās Vudsholas okeanogrāfijas institūcijas robotizētā zemūdene REMUS 6000 pietuvojās kuģim un paspēja nofotografēt vraku, tostarp unikālos bronzas lielgabalus, kuros iegravēti delfīni. Dažas zemūdens fotogrāfijas tika rādītas tikai pirms dažām dienām. Tajos redzamas monētas, rotājumi, porcelāns, keramika utt. artefakti. Redzams arī galeona priekšgals un tā korpusa daļas, kas pārklātas ar jūraszālēm un gliemežvākiem.
Varas iestādes Bogotā tur atrašanās vietu noslēpumā, bet tiek uzskatīts, ka Sanhosē atrodas apakšā aptuveni 40 km attālumā no Kartahenas de Indijas ostas pilsētas. Tiek uzskatīts, ka tās kravas vērtība mūsdienu cenās ir no 1 līdz 2 miljardiem USD. Viss vēl ir izpētes fāzē un aplēses par dārgumu vērtību ir visai nosacītas – atradumus un to likteni apvij noslēpums, un to iegūšana būs ārkārtīgi sarežģīta un dārga darbība.
Kura dārgums tas ir?
Par to ir diskutēts daudzus gadus. Kolumbija uzskata, ka tai ir visas tiesības, jo "Sanhosē" tika atklāts tās ūdeņos. Bet Spānija arī ir pretenzijas – galu galā avarējušais kuģis bija daļa no tā flotes. Arī Bolīvijas Khara-Khara cilts indiāņi uzskata, ka daļa no dārgumiem pieder viņiem, jo tie nāk no viņu zemju zarnām un tos ieguva viņu senči (Bolīvijā atrodas lielākās sudraba raktuves pasaulē).
Bogotas varas iestādes strīdas arī ar privātiem uzņēmumiem, kuri pat cenšas tiesās un šķīrējtiesās pierādīt, ka viņiem pienākas daļa no vērtīgajiem atradumiem, kas atrodas apakšā. Amerikāņu kompānija Sea Search Armada (SSA) apgalvo, ka kuģi atrada 1980. gadu sākumā un kā pirmajam atradējam viņiem pienākas 50% no aktīviem. SSA patiešām bija vienojusies ar bijušo Kolumbijas prezidentu Huanu Manuelu Santosu par dārgumu koplietošanu, apstiprina Bogotas Augstākā tiesa. Taču amerikāņu kompānijai neizdodas pierādīt, ka tas ir pirmais atklājējs, jo tās norādītās koordinātas nesakrīt ar galeona patieso atrašanās vietu.
Izceļas vēl viens strīds – ar Jūras arheoloģijas konsultantiem (MAC), kuri vēlas 45% daļu, jo dabūja koncesiju un piedalījās veiksmīgajos meklēšanas darbos. Tiesa lēma, ka minētie 45% neattiecas uz visu atklāto, bet tikai uz nesvarīgajiem īpašumiem – viss Sanhosē vērtīgais ir daļa no Bolīvijas nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma un nav "sadalāms". Strīds nonāca štata tiesā – privātā kompānija iesniedza prasību par 17 miljardiem dolāru, uzstājot, ka Kolumbija tai ir parādā milzīgu summu par zemūdens ekspedīciju organizēšanas izmaksām un līguma nepildīšanu... Taču prasība tika noraidīta kā nepamatota.
Varas iestādes Bogotā plāno izveidot muzeju Kartahenā, lai izstādītu dārgumus un citus eksponātus no leģendārā kuģa vraka. Un ne tikai no viņa – netālu no “Sanhosē” ūdenslīdēji saskārās ar vēl diviem nogrimušiem kuģiem, kā arī 13 citiem objektiem, kas vēl tikai jāizpēta. Tiek uzskatīts, ka apkārt jūras gultnē atrodas simtiem senu un vecu kuģu, kas arī gaida atklāšanu.
